Jānis Bērziņš (Padomju Savienības Varonis)

Šis raksts ir par militārpersonu. Par citiem cilvēkiem ar vārdu Jānis Bērziņš skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jānis Andrejevičs Bērziņš (krievu: Ян Андре́евич Бе́рзин; dzimis 1901. gada 9. septembrī, miris 1956. gada 3. jūlijā) bija latviešu izcelsmes Sarkanās armijas virsnieks, pulkvedis. Padomju Savienības Varonis (1944).

Jānis Bērziņš
Jāņa Bērziņa kapa piemineklis militārajā kapsētā Kijevā, Ukrainā
Jāņa Bērziņa kapa piemineklis militārajā kapsētā Kijevā, Ukrainā
Personīgā informācija
Dzimis 1901. gada 9. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Madlienas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1956. gada 3. jūlijā (54 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kijeva, Ukrainas PSR, Padomju Savienība (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta laiks 1918—1937
1941—1956
Valsts
Struktūra sauszemes karaspēks
Kaujas darbība Krievijas pilsoņu karš
Otrais pasaules karš

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1901. gada 9. septembrī Madlienas pagastā.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Ribinsku. Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada septembrī iestājās Sarkanajā armijā. 1923. gadā beidza Kazaņas kara inženieru skolu, 1936. gadā Kara inženieru akadēmijas kursus. Lielā terora laikā 1937. gadā viņu atlaida no karadienesta, bet 1941. gadā atkal iesauca Sarkanajā armijā.

Piedalījās Otrajā pasaules karā kā 37. atsevišķā pontonu-tiltu bataljona komandieris, 1944. gadā viņu paaugstināja par 6. pontonu-tiltu brigādes komandieri, par Vislas forsēšanu viņam 1944. gada 23. septembrī piešķīra Padomju Savienības Varoņa nosaukumu.

Pēc kara beigām viņu paaugstināja pulkveža pakāpē, 1951. gadā pabeidza Kara inženieru akadēmijas austākos kursus.

Miris 1956. gada 3. jūlijā Kijevā.[1]

AtsaucesLabot