Atvērt galveno izvēlni

Jānis Šmits

latviešu luterāņu mācītājs un politiķis

Jānis Šmits (dzimis 1968. gada 1. aprīlis Rīgā; miris 2019. gada 23. septembris) bija latviešu luterāņu mācītājs un politiķis (Latvijas Pirmās partijas, vēlāk — partijas LPP/LC un "Gods kalpot Rīgai" biedrs). 8. un 9. Saeimas deputāts, no 2009. līdz 2017. gadam — Rīgas domes deputāts.

Jānis Šmits
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Šmits.jpg
Šmita kā 9. Saeimas deputāta portrets
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1968. gada 1. aprīlī
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 2019. gada 23. septembrī (51 gada vecumā)
Tautība latvietis
Politiskā partija LPP (2002—2007)
LPP/LC (2007—2011)
Profesija mācītājs
Augstskola Latvijas Universitāte
Reliģija luterānisms

BiogrāfijaLabot

Izglītība un darbība baznīcāLabot

Jānis Šmits pabeidzis Rīgas 8. vidusskolu.[1] 1997. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Kalpojis kā luterāņu mācītājs vairākās Latvijas evaņģēliski luteriskajās draudzēs. No 1994. līdz 1996. gadam bija viens no atjaunoto Latvijas Republikas Aizsardzības Spēku militārkapelāniem. No 1997. līdz 2004. gadam bija Luterisma Mantojuma fonda prezidents. Pazīstams ar savu konservatīvo nostāju tradicionālo kristīgo vērtību aizsardzībā[2] un homoseksualitātes kritiku.[3]

Politiskā darbībaLabot

2002. gadā J. Šmits bija viens no Latvijas Pirmās partijas dibināšanas iniciatoriem.[4] Pēc partijas dibināšanas viņš ir bijis LPP valdes loceklis, Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera padomnieks reliģiskajos jautājumos, kā arī Garīgo lietu padomes sekretārs.[5] Aktīvi iesaistījies un veicinājis valsts un baznīcas attiecību regulējošo normatīvo aktu sakārtošanu.[6] 2002. gadā nesekmīgi kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no LPP saraksta, taču iekļuva 8. Saeimā 2004. gadā, ieņemot Ērika Jēkabsona vietu. 8. Saeimā bijis tās sekretārs un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs.[7] No 2005. līdz 2006. gadam bijis arī LPP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.[8][9]Sasaukuma laikā 2005. gadā uz īsu brīdi vēlreiz zaudēja mandātu, bet ieņēma Dzintara Jaundžeikara vietu Saeimā.

2006. gadā J. Šmits nesekmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no LPP un "Latvijas Ceļa" apvienības, bet ieņēma vietu 9. Saeimā Oskara Kastēna vietā. Ievēlēts par tās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju. J. Šmita ievēlēšana komisijas vadītāja amatā izraisīja virknes liberālo organizāciju kritiku.[10] 2009. gada 15. janvārī zaudēja deputāta mandātu līdz ar mandāta atjaunošanu O. Kastēnam, kura vadītā īpašu uzdevumu ministrija tika likvidēta.[11][12]

No 2009. gada līdz 2017. gadam bija Rīgas domes deputāts, sākotnēji pārstāvot partiju LPP/LC, bet vēlāk — "Gods kalpot Rīgai". Kandidēja arī 10. Saeimas (2010) un 11. Saeimas vēlēšanās (2011), attiecīgi no sarakstiem "Par labu Latviju" un ŠRP-LPP/LC, bet netika ievēlēts Saeimā.

2012. gadā J. Šmits bija starp partijas "Gods kalpot Rīgai" dibinātājiem. No tās saraksta divreiz kandidējis Rīgas domes vēlēšanās. 2013. gadā sākotnēji netika ievēlēts no "Saskaņas Centra" un “Gods kalpot Rīgai” apvienības, taču kļuva par Rīgas domes deputātu Sergeja Hristoļubova vietā. 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no šīs pašas apvienības, netika ievēlēts.

J. Šmits bija Rīgas pilsētas kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs.[13]

NāveLabot

Jānis Šmits nomira naktī uz 2019. gada 23. septembrī.[1]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Mūžībā devies mācītājs un bijušais politiķis Jānis Šmits». Delfi. 2019. gada 23. septembrī. Skatīts: 2019. gada 23. septembrī.
  2. Aija Cālīte. «Ja tiek sagrauti morālie pamati, izzūd valsts». Latvijas Avīze, 2006. gada 21. jūlijā.
  3. Māris Krautmanis. «Homoseksuālisms ir cilvēka izlaidības sekas». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2006. gada 4. decembrī.
  4. Ināra Egle. «Mācītāji piesaka partiju un aicina tautu konsolidēties». Diena, 2002. gada 16. martā.
  5. «Valsts slēgs līgumus ar konfesijām». Diena. 2003. gada 20. novembrī.
  6. Māra Libeka. «Likumprojekts kā simbolisks akts». Latvijas Avīze, 2006. gada 13. maijā.
  7. Ilze Kuzmina. «Mācītājs Šmits rūpēsies par drošību». Latvijas Avīze, 2004. gada 2. oktobrī.
  8. Ilze Kuzmina. «Satversmi groza pēc LPP prāta». Latvijas Avīze, 2005. gada 17. decembrī.
  9. Ināra Egle. «LC nesaskan domas ar LPP par vairākām Šmita iniciatīvām». Diena, 2006. gada 7. februārī.
  10. Uldis Dreiblats. «Geju aizstāvji izrāda neiecietību pret citādi domājošiem». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2006. gada 16. novembrī.
  11. Jānis Šmits, informācija par 9. Saeimas deputātu Saeimas mājaslapā, pārskatīta 15.01.2009.
  12. Šmits pēc deputāta mandāta nolikšanas domās par NVO dibināšanu, Barbara Ālīte, raksts Diena.lv 05.01.2009., pārskatīts 15.01.2009.
  13. Mārīte Skudra. «Kā mēs katrs saprotam brīnumu?». Kultūras Forums, 2009. gada 18. decembrī.