Jelgavas Lielā sinagoga
Jelgavas Lielā sinagoga bija arhitekta Oto Dīces projektēta sinagoga Jelgavā, Ūdens ielā 1, ko 1860. gados pēc zemesgabala izpirkšanas uzcēla iepriekšējās sinagogas vietā. Ēkas tam laikam modernais izskats ebreju kopienā tika uztverts pretrunīgi. Sākotnēji sinagogu dēvēja to uzturošās slimnieku aizgādības biedrības vārdā — par Bikkur-Holim lūgšanas namu, bet vēlāk nams ieguva Jelgavas Lielās sinagogas nosaukumu.[1]
1877. gadā blakus Lielajai sinagogai uzcēla Oskara Bāra projektēto Jelgavas Jauno sinagogu, kuras zaļais kupols kļuva par vienu no tā laika Driksas krastmalas panorāmas dominantēm.[1] Šī iemesla dēļ Jelgavas Jauno sinagogu reizēm mēdz kļūdaini dēvēt par Jelgavas Lielo sinagogu.[2] No 1934. līdz 1939. gadam Lielo sinagogu pārbūvēja. 1939. gadā Lielajā sinagogā bija 671 draudzes loceklis.[3]
1941. gada 3. jūlijā Latvijas vācu okupācijas laikā Lielo sinagogu kopā ar rabīnu Leonu Ovčinski un vairākiem citiem tajā esošiem ebrejiem nodedzināja,[4] bet tā paša gada rudenī sinagogas drupas novāca.[1] 1975. gadā Lielās sinagogas bijušajā vietā uzcēla Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes ēkas dienvidu spārnu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Jānis Stundiņš. «Iepazīst daļu zaudētās Jelgavas (ar foto)». Zemgales Ziņas, 2009. gada 16. decembris. Skatīts: 2022. gada 26. novembrī.
- ↑ «TOLAIK UN TAGAD. Kalistro miteklis un sinagoga». Zemgales Ziņas. 2010. gada 18. septembris. Skatīts: 2022. gada 26. novembrī.
- ↑ Andris Tomašūns. Mana Jelgava. Jelgava : Jelgavas pilsētas pašvaldība, 2015. 112. lpp. ISBN 978-9-934-14505-6.[novecojusi saite]
- ↑ «Jelgava, Jelgavas mežs». Holokausta memoriālās vietas Latvijā. Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs. Skatīts: 2022. gada 26. novembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jelgavas Lielā sinagoga |