Isačenko sala (krievu: остров Исаченко) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā, lielākā no Sergeja Kirova salām. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.

Isačenko sala
остров Исаченко
Isačenko sala (Taimiras Dolganu-Ņencu rajons)
Isačenko sala
Isačenko sala
Isačenko sala (Krasnojarskas novads)
Isačenko sala
Isačenko sala
Isačenko sala (Krievija)
Isačenko sala
Isačenko sala
Isačenko sala (Arktika)
Isačenko sala
Isačenko sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Karas jūra
Koordinātas 77°13′45″N 89°25′31″E / 77.22917°N 89.42528°E / 77.22917; 89.42528Koordinātas: 77°13′45″N 89°25′31″E / 77.22917°N 89.42528°E / 77.22917; 89.42528
Arhipelāgs Sergeja Kirova salas
Platība 150 km²
Garums 19,2 km
Platums 11,8 km
Augstākais kalns 57 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Krasnojarskas novads

Sala izvietojušās Karas jūras austrumos arhipelāga rietumos. 6 km platais Aerosjomkas šaurums to šķir no Složnijas salas dienvidrietumos, bet 9 km plats šaurums — no Sredņijas salas dienvidaustrumos. Pie salas ziemeļaustrumu krasta atrodas 1,6 km garā Zabitijas sala. Salas krasti maz roboti, ziemeļaustrumos un dienvidos atrodas divas plašas lagūnas. Sala veidota galvenokārt no smilšakmens. Salas vidusdaļā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem stiepjas klinšaina grēda kurā atrodas salas augstākais punkts 57 m vjl.[1]

Sala atrodas arktiskās tundras dabas zonā. Augājs nabadzīgs, galvenokārt ķērpji un sūnas, sastopamas polārlapsas, lemingi, ziemeļbrieži, leduslāči. Sala ietilpst Lielā Arktikas dabas rezervāta teritorijā.[2]

Salu 1930. gadā atklāja Oto Šmita un Vladimira Vīzes ekspedīcija ar ledlauzi Georgij Sedov un nodēvēja par godu ekspedīcijas dalībniekam, mikrobiologam un botāniķim, akadēmiķim Borisam Isačenko.[3][4]

1953. gadā salā tika ierīkota Isačenko polārstacija, kas darbojās līdz 1994. gadam.[5]

  1. «Острова на политческой карте мира». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. novembrī. Skatīts: 2020. gada 24. janvārī.
  2. «Большой Арктический государственный природный заповедник». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. jūlijā. Skatīts: 2022. gada 12. janvārī.
  3. Начало Арктической экспедиции на л/п "Седов" (1930г. 15.7)
  4. «ТОПОНИМИКА МОРЕЙ СОВЕТСКОЙ АРКТИКИ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. janvārī. Skatīts: 2020. gada 24. janvārī.
  5. «Исаченко, остров, МГ-2». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 24. janvārī.