Isačenko sala
Isačenko sala (krievu: остров Исаченко) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā, lielākā no Sergeja Kirova salām. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
Isačenko sala | |
---|---|
остров Исаченко | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Karas jūra |
Koordinātas | 77°13′45″N 89°25′31″E / 77.22917°N 89.42528°EKoordinātas: 77°13′45″N 89°25′31″E / 77.22917°N 89.42528°E |
Arhipelāgs | Sergeja Kirova salas |
Platība | 150 km² |
Garums | 19,2 km |
Platums | 11,8 km |
Augstākais kalns | 57 m |
Administrācija | |
Krievija | |
Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSala izvietojušās Karas jūras austrumos arhipelāga rietumos. 6 km platais Aerosjomkas šaurums to šķir no Složnijas salas dienvidrietumos, bet 9 km plats šaurums — no Sredņijas salas dienvidaustrumos. Pie salas ziemeļaustrumu krasta atrodas 1,6 km garā Zabitijas sala. Salas krasti maz roboti, ziemeļaustrumos un dienvidos atrodas divas plašas lagūnas. Sala veidota galvenokārt no smilšakmens. Salas vidusdaļā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem stiepjas klinšaina grēda kurā atrodas salas augstākais punkts 57 m vjl.[1]
Sala atrodas arktiskās tundras dabas zonā. Augājs nabadzīgs, galvenokārt ķērpji un sūnas, sastopamas polārlapsas, lemingi, ziemeļbrieži, leduslāči. Sala ietilpst Lielā Arktikas dabas rezervāta teritorijā.[2]
Vēsture
labot šo sadaļuSalu 1930. gadā atklāja Oto Šmita un Vladimira Vīzes ekspedīcija ar ledlauzi Georgij Sedov un nodēvēja par godu ekspedīcijas dalībniekam, mikrobiologam un botāniķim, akadēmiķim Borisam Isačenko.[3][4]
1953. gadā salā tika ierīkota Isačenko polārstacija, kas darbojās līdz 1994. gadam.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Острова на политческой карте мира». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. novembrī. Skatīts: 2020. gada 24. janvārī.
- ↑ «Большой Арктический государственный природный заповедник». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. jūlijā. Skatīts: 2022. gada 12. janvārī.
- ↑ Начало Арктической экспедиции на л/п "Седов" (1930г. 15.7)
- ↑ «ТОПОНИМИКА МОРЕЙ СОВЕТСКОЙ АРКТИКИ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. janvārī. Skatīts: 2020. gada 24. janvārī.
- ↑ «Исаченко, остров, МГ-2». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 24. janvārī.