Irbenieku kapi

Irbenieku kapi ir kapsēta, kas atrodas Krustpils pagasta dienvidaustrumu daļā, uz ziemeļaustrumiem no Darvasbrenčiem, Irbenieku ciemā.

Kapsēta atrodas JēkabpilsVilkukrogaAntužu ceļā labajā pusē, aizņemot garenu, samērā augstu pauguru, kurš ir gara viļņveidīga pacēluma daļa. Kapsētas pirmsākumi ir attiecināmi uz viduslaikiem, kad vienā no kapsētas daļām pie vecā ozola, kas ir saglabājies, tikuši apbedīti mērī mirušie. Dokumentā, kas glabājas Jēkabpils vēstures muzejā, kapsēta minēta 1898. gadā, kad tā bijusi Krustpils luterāņu baznīcas pārziņā. 1942. gadā tās platība bijusi 0,5 hektāri un piederējusi Irbenieku ciemam, padomju varas gados tikusi paplašināta. Kapsētas vidū, pretī centrālajiem vārtiem atrodas zvana vieta — divi no laukakmeņiem būvēti stabi, ar jumtiņu virs tiem un zvanu zem tā. Baidoties no metāla zagļiem, zvans no 1990. gadu vidus tiek turēts kādās mājās un nogādāts kapsētā kapusvētku un bēru reizēs. Galvenokārt kapsētā tikuši apbedīti tuvāko apdzīvoto vietu ļaudis.[1]

TradīcijasLabot

Ar kapsētu saistās vairākas tradīcijas — katru pavasari, Jurģu dienā, 23. aprīlī notika kapsētas sakopšanas talka, uz kuru no katras mājas ieradās vismaz viens talcinieks. Nomirstot cilvēkam, kuru bija nolemts guldīt Irbenieku kapsētā, iespējami drīz pēc viņa nāves notika apzvanīšana — kapsētas zvaniķis ar mierīgām un retām zvanu skaņām vēstīja par mirušu cilvēku. Šī tradīcija pastāvēja līdz 1980. gadiem. Bēru dienā kapsētas zvans sāka zvanīt laikā, kad no kalniņa kļuva redzama bēru procesijas tuvošanās un beidza zvanīt, kad bērinieki sasniedza kapsētas vārtus. Pie īpatnējām tradīcijām pieskaitāma ir arī bleķa kroņu jeb vainagu likšana uz kapiem. Šī tradīcija aizsākās 1930. gados, bleķa kronis bija prasmīgu meistaru vainaga veidojums no metāla "zaļumiem" — ozolu lapām un zīlēm, palmu lapām, parasti baltiem "kallu ziediem" vai zilām "neaizmirstulītēm" vai līdzīgām puķēm. Šos bleķa kroņus vēlāk ievietoja speciālos skapīšos, kas bija redzami vēl 1960. gados. Pie kapsētas tradīcijām minamas arī zaļumballes Mozuru eglēs, kas notika Latvijas pirmās brīvvalsts laikā kapusvētku dienu vakaros.[2]

AtsaucesLabot

  1. Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 161.lpp.
  2. Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 162.lpp.

Koordinātas: 56°33′35″N 25°53′39″E / 56.55972°N 25.89417°E / 56.55972; 25.89417