Inuītu valodas
Inuītu valodas ir eskimosu—aleutu valodu saimes eskimosu valodu grupas lielākais atzars, kas izplatītas Ziemeļamerikas ziemeļos — Aļaskas ziemeļu un rietumu piekrastē ASV, Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijās, Nunavutā, Kvebekā un Labradorā, kā arī Grenlandē.[1]
Inuītu valodas | |
---|---|
Ģeogrāfiskā izplatība | Aļaska, Kanādas ziemeļi, Grenlande |
Ģenētiskā klasifikācija |
Eskimosu—aleutu valodas
|
Atzari | |
Inuītu valodas un dialekti |
Klasifikācija
labot šo sadaļuInuītu valodu grupā formāli ietilpst četras valodas, bet faktiski tā ir savstarpēji saistītu dialektu kopums, kur katra dialekta runātāji pietiekoši brīvi saprot kaimiņu dialektu, bet tālākās grupas jau saprot mazākā mērā. Dialektu grupas apvienotas valodās zināmā mērā pēc teritoriālā principa — iņupiatu valoda Aļaskā, inuktituta un Inuvialuktuna Kanādā, bet grenlandiešu valoda — Grenlandē. Atsevišķos gadījumos dažus no dialektiem vai to kopumus tiecas uzskatīt par patstāvīgām valodām.
- Grenlandiešu valoda (56 000)
- Inuktunas dialekts Grenlandes ziemeļrietumos (800)
- Kalāhlisutas dialekts Grenlandes rietumu piekrastē (standartizētā forma)
- Tunumīsutas dialekts Grenlandes austrumu piekrastē (3000)
- Inuktituta (36 000)
- Inuinnaktunas dialekts Nunavutas rietumos kā oficiāla valoda (1310)
- Natsilinmiututas dialekts Nunavutas rietumos
- Dienvidbafinas dialekts (standartizētā forma)
- Ziemeļbafinas dialekts
- Aivilinmiututas dialekts Hudzona līča ziemeļu piekraste
- Kivahlirmiututas dialekts Hudzona līča ziemeļrietumu piekraste
- Nunavimmiutitutas dialekts Kvebekas ziemeļos (11 000)
- Inutitutas (nunatsiavummiututas) dialekts Labradoras ziemeļos (550)
- Inuvialuktuna Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijas[2] un Nunavutas rietumi (680)
- Siglitunas (sahlirmiutuna) dialekts Amundsena līča piekrastē
- Ūmmarmiutuna dialekts Makenzi deltā
- Kanirjuarmiutunas dialekts Viktorijas salā
- Iņupiatu valoda (3000)[3]
- Kaviarakas dialekts Sjūarda pussalas dienvidos
- Iņupiatunas dialekts Aļaskas ziemeļos
Iekavās aptuvenais runātāju skaits.
Atsauces
labot šo sadaļuŠis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |