Stagflācija

Stagflācija ir ekonomisks stāvoklis, kad vienlaikus notiek stagnācija (mazs vai negatīvs ekonomiskais pieaugums) un inflācija (cenu līmeņa pieaugums). Šis stāvoklis ir īpaši problemātisks, jo tas apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus, kas parasti prasa atšķirīgu ekonomisko politiku risinājumus.

Galvenās stagflācijas iezīmes ir:

1. Augsts bezdarba līmenis: Ekonomikas izaugsmes palēnināšanās vai stagnācija bieži izraisa bezdarba pieaugumu.
2. Augsta inflācija: Preču un pakalpojumu cenu pieaugums, kas varētu būt saistīts ar piegādes šokiem, ražošanas izmaksu pieaugumu vai citiem faktoriem.
3. Lēna vai negatīva ekonomiskā izaugsme: Ekonomikas aktivitātes samazināšanās, kas var būt saistīta ar investīciju samazināšanos, ražošanas samazināšanos vai citiem ekonomiskiem faktoriem.

Stagflācija rada lielu izaicinājumu politikas veidotājiem, jo parastās ekonomiskās politikas, kas tiek izmantotas inflācijas vai bezdarba mazināšanai atsevišķi, var nebūt efektīvas vai pat var pasliktināt situāciju. Piemēram, inflācijas samazināšanai parasti izmanto monetārās politikas stingrināšanu (palielinot procentu likmes), kas var vēl vairāk palēnināt ekonomisko izaugsmi un palielināt bezdarbu. Savukārt ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai parasti izmanto ekspansīvu monetāro vai fiskālo politiku (samazinot procentu likmes vai palielinot valdības izdevumus), kas var vēl vairāk palielināt inflāciju.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)