Indiāņu karotāja galvassega

Indiāņu karotāja galvassega ir no putnu spalvām vai ādas veidota galvasrota, kuru senāk Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji tērpa kaujas laukā, bet mūsdienās izmanto galvenokārt ceremoniju vai svētku laikā. Baltgalvas ērgļa astes spalvu galvassegu drīkstēja nēsāt tikai kaujā sevi apliecinājis kareivis. Piemēram, tāda atļauja tika dota karotājam, kurš pirmais bija pieskāries pretiniekam kaujas laukā.

Pateicībā par sniegto patvērumu, siu virsaitis Sēdošais Bizons savu galvassegu kā piemiņu uzdāvināja Kanādas policijas priekšniekam un draugam Džeimsam Valšam.
Komanču galvassega Berlīnes etnogrāfiskajā muzejā.
Soma (priekšplānā), kādās glabāja galvasrotas.

Līdz 1800. gadam Lielo līdzenumu ciltis nēsāja galvassegas ar vertikāli, stingri nostiprinātām spalvām. Tās turpināja nēsāt arī 19. gadsimtā; sevišķi raksturīgas bija siksiku (blekfūtu) konfederācijai. 1811. gadā Brekenridžs aprakstīja arikaru galvassegas: "Viņi valkā sava veida kroņus no spalvām, kādas redzamas lielākajā daļā no gleznām, kurās attēloti sarkanādainie. Kroņi ir ļoti skaisti. Augstu tiek vērtēti no gulbju spalvām darinātie".[1] Tā saucamās saules galvassegas parādījās 19. gadsimta 30. gados. Tām vaļīgāk piestiprinātas spalvas pletās līdzīgi stariem. Glabāja vai pārvadāja galvassegas īpašās cilindriskam futrālim līdzīgās somās.

Galvassegu ārējam skaistumam bija otršķirīga nozīme. Uzskatīja, ka ērgļa spalvās ir garu spēks, kas spēj aizsargāt to nēsātāju. Tā, piemēram, slavenais dienvidu šaijenu karotājs Romiešu Deguns vairākas reizes zirgā traucās gar nepārtraukti šaujošu amerikāņu zaldātu ierindu. Viņš ticēja, ka no lodēm to pasargāja ērgļa spalvu galvassega.

Galvassegām izmantoja ne tikai ērgļu, bet arī citu putnu spalvas, piemēram, tītaru, žagatu vai gulbju, kā arī sermuļu, bebru, ūdru ādiņas, bizonu ragus, zirgu astrus. Tās izgatavoja tikai vīrieši. Sievietei uzticēja vienīgi izšūt ar dzeloņcūku adatām vai pērlītēm šauru ādas josliņu.

Spalvu rotu nēsāja ne tikai Lielo līdzenumu, bet arī Lielā Baseina un Augstās plakankalnes kultūrapgabalu ciltis. Daži līdzenumu indiāņi kā pauni vai omahi valkāja arī turbānveida galvassegas no ūdru, lapsu vai citu dzīvnieku ādām, rotājumam dažkārt piestiprinot atsevišķas spalvas.

Galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Brackenridge H. M. Journal of a Voyage Up the Missouri River, in 1811. Pitsburgh: Cramer, Spear & Eichbaum, 1814