Ilirs Meta
Ilirs Meta (albāņu: Ilir Meta; dzimis 1969. gada 24. martā) ir Albānijas politiķis, no 2017 līdz 2022. gadam bijis Albānijas prezidents.
Ilirs Meta Ilir Meta | |
---|---|
Ilirs Meta 2014. gadā | |
Albānijas prezidents | |
Amatā 2017. gada 24. jūlijā — 2022. gada 24. jūlijā | |
Premjerministrs | Edi Rama |
Priekštecis | Bujars Nišani |
Pēctecis | Bajrams Begajs |
Albānijas premjerministrs | |
Amatā 1999. gada 29. oktobrī — 2002. gada 29. janvārī | |
Prezidents | Redžeps Meidani |
Priekštecis | Pandeli Majko |
Pēctecis | Pandeli Majko |
Parlamenta spīkers | |
Amatā 2013. gada 10. septembrī — 2017. gada 24. jūlijā | |
Priekštecis | Jozefīna Topalli |
Pēctecis | Valentīna Leskaja |
Ārlietu ministrs | |
Amatā 2009. gada 17. septembrī — 2010. gada 17. septembrī | |
Premjerministrs | Sali Beriša |
Priekštecis | Lulzims Baša |
Pēctecis | Edmonds Hadžinato |
Amatā 2002. gada 31. jūlijā — 2003. gada 18. jūlijā | |
Premjerministrs | Fatoss Nano |
Priekštecis | Arta Dade |
Pēctecis | Luans Hajdaraga |
| |
Dzimšanas dati |
1969. gada 24. martā Korovode, Albānija |
Politiskā partija |
Neatkarīgs (2017—) Sociālistiskā partija (1990—2004) Sociālistu integrācijas kustība (2004—2017) |
Dzīvesbiedrs(-e) | Monika Krimadi |
Paraksts |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuStudēja Tirānas universitātes ekonomikas fakultātē, politikā iesaistījās 1990. gadā pēc komunistiskā režīma krišanas, kad iesaistījies studentu protestos pret režīmu. No 1992. gada viņu ievēlēja visos parlamenta sasaukumos. 1999. gada 29. oktobrī Meta kļuva par Albānijas premjerministru. Pēc 2001. gada parlamenta vēlēšanām sākotnēji savu amatu saglabāja, tomēr 2002. gada 29. janvārī to pameta, pamatojot to ar iekšējām nesaskaņām starp viņu un Sociālistiskās partijas līderi Fatosu Nano. 2004. gadā Meta pameta Sociālistisko partiju un dibināja savu partiju, Sociālistu integrācijas kustību.
2017. gada 28. aprīlī Metu ievēlēja par Albānijas prezidentu, ceturtajā kārtā par viņu nobalsoja 87 no 140 parlamenta locekļiem. 2021. gada 9. jūnijā Albānijas parlaments pret viņu oficiāli ierosināja impīčmentu. Albānijas Konstitucionālā tiesa 2022. gada 16. februārī atcēla impīčmentu un nolēma, ka viņam izvirzītās apsūdzības nepārkāpj konstitūciju.[1] Līdz ar to viņš saglabāja prezidenta amatu līdz pilnvaru termiņa beigām 2022. gada 24. jūlijā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Constitutional court overturns impeachment of Albania's president». euronews.com (angļu). 2022. gada 17. februāris. Skatīts: 2022. gada 10. septembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ilirs Meta.
Šis ar Albāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |