Sali Beriša

Sali Rams Beriša (albāņu izrunā: [saˈli bɛˈɾiʃa]; dzimis 1944. gada 15. oktobrī) ir mediķis kardiologs, politiķis, bijušais Albānijas premjerministrs un Albānijas prezidents. Premjerministra amatā bijis no 2005. gada 10. septembra līdz 2013. gada 13. septembrim. Prezidenta amatā bijis no 1992. gada 9. aprīļa līdz 1997. gada 24. jūlijam.

Sali Beriša
41. Albānijas premjerministrs
Amatā 2005. gada 10. septembris — 2013. gada 13. septembris
Prezidents	Alfrēds Moisju Bamirs Topi Bujars Nišani
Priekštecis	Fatoss Nano
Pēctecis	Edi Rama
3. Albānijas prezidents
Amatā 1992. gada 9. aprīlis — 1997. gada 24. jūlijs
Priekštecis	Ramizs Alija
Pēctecis	Redžeps Meidani
Dzimšanas dati	1944. gada 15. oktobrī Vičidoli, Albānija
Reliģija	islāms

90. gados pameta kardioloģiju, lai kļūtu par Albānijas Demokrātiskās partijas (ADP) līderi. 1992. gadā viņš uzvarēja vēlēšanās, kļūstot par Albānijas prezidentu. Prezidenta amatā viņš palika līdz 1997. gadam, kad notika Albānijas pilsoņu karš. Lai atrisinātu konfliktu tika rīkotas jaunas parlamentārās vēlēšanas, kurās uzvaŗēja Albānijas Sociālistiskā partija (ASP). Par prezidentu kļuva Redžeps Meidani no ASP. No 1997. gada līdz 2005. gadam Beriša bija opozīcījā. 2005. gada parlamentārajās vēlēšanās uzvarēja ADP un Beriša kļuva par valsts premjerministru. Viņa partija atkārtoti uzvarēja 2009. gada parlamentārajās vēlēšanās, taču viņam vajadzēja veidot koalīcijas valdību ar Sociālistu Integrācijas kustību. Beriša zaudēja 2013. gada parlamentārajās vēlēšanās.

Jaunības gadi un sākotnējā karjera

Beriša dzimis mazā ciematā Vičidolu, Tropoji apgabalā, Kukošas grāfistē, netālu no Kosovas robežas. Viņš absolvējis Tirānas Universitāti 1967. gadā. Specializējās kardioloģijā, vēlāk kļuva par profesora asistentu šai pašā universitātē un galveno kardiologu Tirānas Galvenajā slimnīcā.

Prezidents (1992—1997)

Beriša uzvarēja pirmajās neatkarīgās Albānijas vēlēšanās 1992. gadā. Viņš kopā valdību iesaistījās plašā politiskā, institucionālā, ekonomiskā reformu procesā.Periodā no 1992.- 1996. gadam notika plaši privatizācijas pasākumi, ieskaitot mazo un vidējo izmēru valsts uzņēmumu privatizāciju. saskaņā ar viņa ekonomisko plānu valsts IKP lielākoties pārvirzīja privātajam sektoram. 1995. gadā viņš kļuva par Eiropas Padomes locekli. Ar 1993. gada līgumu tika panākts ciešāka sadarbība ar Eiropas Kopienu un ASV, kas viens no lielākiem viņa valdību panākumiem. Vecie Albānijas likumi tika aizvietoti ar Eiropas standartiem, tika izveidota Satversmes tiesa un Augstākā padome, kas rūpējās par tiesiskuma jautājumiem.

Berišam nācās cīnīties ar plašu korupcijas līmeni. progress apstājās ar 1995. gadu, kad sabiedrībā bija krietni mazinājusies ticība jebkurai valsts institūcijai, Berišam zau’dejot politisko varu 1994. gadā. Berišas valdība arī neveiksmīgi parādījās sabiedriskajā arēnā, jo atteicās ievērot ANO pieprasīto embargo attiecībā uz Dienvidslāviju Bosnijas konflikta laikā. 1996. gadā Berišas Demokrātiskā partija gan uzvarēja vēlēšanās, tomēr tam sekoja apvainojumi opozīcijas apspiešanā, kas ir zīmīga Albānijas politiskās vides sastāvdaļa. Sociālistiskā partija, kas atradās opozīcijā, reakcijā uz to atteicās atzīt vēlēšanu rezultātus un valsts piedzīvoja politisku krīzi. 1996. valsts piedzīvoja smagas demonstrācijas, tajās iedzīvotāji pārmeta Berišas administrācijai par valsts kases izzagšanu. Vēlāk likās, ka valstī iespējama pilsoņu kara izvēršanās, Beriša ieņēma stingru pozīciju un atteicās atkāpties. 1997. viņš gan atkāpās no prezidenta amata un viņa vietā amatā nokļuva sociālists Reksheps Meidani, kas valsti vadīja līdz 2006. gadam.

1994. gadā norisinājās Ponci shēmu sabrukšana. Tā paredzēja milzīgus albāņu ieguldījumus veselības apdrošināšanā un valsts iedzīvojās ekonomiskajā krīzē. Demonstrētāji pārņēma ielas, protestējot pret to, ka valdība atņēmusi jau tā limitētos līdzekļus. Martā valstī tika izvietotas militāras vienības un izskatījās, ka jau atkal varētu izvērsties pilsoņu karš starp valdību un dumpiniekiem, šoreiz ar ievērojami lielākām sekām. 1997. gadā tika sasauktas ārkārtas vēlēšanas, kurās Berišas partija PD zaudēja pārsvaru un Beriša atkāpās no amata. viņa vietā nokļuva Reksheps Meidani. Berišas partija kļuva par opozīcijas galveno spēku. Viņš gan atgriezās pie varas 2005. gadā un saglabājis to.

Pēdējā laika notikumi un politiskās norises Albānijā

2009. gada vēlēšanās viņam nācās saskarties ar spēcīgu sociālistu opozīciju, kas prasīja balsu pārskaitīšanu. Beriša aicināja veikt konstitūcijas labojumus, lai varētu pārskatīt vēlēšanu rezultātus. Sociālisti reakcijā uz to atstāja parlamentārās debates uz vairākiem mēnešiem un iesaistījās bada streikos. Notikumi izraisīja Eiropas Savienības neapmierinātību un atteikšanos apstiprināt Albānijas kandidātes statusu 2010. gada beigās. 2011. gada janvārī izraisījās sadursmes starp valdības militāriem spēkiem un protestētājiem. ES aicināja Albāniju izvairīties no vardarbības konfliktu risināšanā. To Beriša uzskatīja par pret sevi vērstu apvērsuma mēģinājumu.