Ilgvars Pauls

Ilgvars Pauls (1957) ir latviešu alpīnists. Pirmais latvietis, kurš uzkāpis visu kontinentu augstākajās vietās (7 virsotņu programmā).

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1957. gada 24. septembrī Jelgavā, kopš 13 gadu vecuma dzīvoja Cēsīs. Mācījās Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma automehāniķu nodaļā. Studēja celtniecību Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. 1978. un 1979. gadā piedalījās studentu ekspedīcijās Hibīnos un Rietumkaukāzā.

Strādāja par būvdarbu vadīju apvienībā "Agroķīmija", 1988. gadā uzkāpa Ļeņina smailē. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas strādāja SIA "Cēsu būvnieks". No 1993. gada piedalījās Himalaju ekspedīcijās, 1993. gada 10. oktobrī viņš kopā ar Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu uzkāpa 8167 metrus augstajā Dhaulāgiri virsotnē, kā arī Čooju (8201 m), Everestā (8848 m), Lodzē (8516 m), Šišabanmā (8012 m), Gašerbrumā (8035 m).[1]

Strādāja grāmatu izdevniecībā "AGB" par redaktoru. Sadarbībā ar Kalnu fondu vadījis ceļojumus uz Nepālu, Vidusāfriku, Islandi, Venecuēlu.[2]

Augstāko virsotņu programmaLabot

Secība, kādā I. Pauls ar Kalnu fonda atbalstu uzkāpa visu kontinentu/pasaules daļu augstākajās virsotnēs:

AtsaucesLabot

  1. «Noslēpumainais Lielais Melnais». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. decembrī. Skatīts: 2012. gada 10. aprīlī. Archived 2016. gada 1. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  2. Cēsu Centrālā Bibliotēka