Džaja
Džaja (indonēziešu: Puncak Jaya — ‘Uzvaras kalns’), agrāk — Karstensa piramīda (nīderlandiešu: Carstenszpyramide), ir kalns Indonēzijas austrumos, Jaungvinejas salas un visas Okeānijas augstākā virsotne.[1] Izvietojies salas rietumdaļā Maokes kalnu Sudirmana grēdā. 4884 m augstā Džaja ir Karstensa masīva augstākā virsotne; citas masīva virsotnes ir Samantri (4870 m), Nga Pulu (4863 m) un Austrumu Karstensa smaile (4808 m). Masīvs veidots galvenokārt no kristāliskajiem iežiem, līdz 3800 m augstumam klāts ar tropiskajiem mežiem. Līdz 20. gadsimta otrajai pusei kalna virsotni klāja ledāji un sniega līnija stiepās līdz 4400 m augstumam. Mūsdienās virsotne ir brīva no ledus un ledāji saglabājušies tikai kalna nogāzēs.[2] Kalna masīvs, tāpat kā liela daļa Maokes grēdas 1919. gadā iekļauta Lorenca nacionālajā parkā.
| Džaja | |
|---|---|
| |
  Džaja |
|
| Augstums | 4884 m v.j.l. |
| Relatīvais augstums | 4884 m |
| Atrašanās vieta |  Indonēzija
|
| Kalnu grēda | Maokes kalni |
| Pirmoreiz uzkāpts | 1936. gadā |
 Džaja Vikikrātuvē
| |
Augstkalnes ap virsotni bija apdzīvotas jau pirms eiropiešu ierašanās un vietējie iedzīvotāji kalnu sauca par Nemankavi (Nemangkawi). Eiropieši kalnu nodēvēja par Karstensa piramīdu par godu holandiešu jūrasbraucējam Janam Karstensonam, kurš kalnu un tā virsotni klājošos ledājus skaidrā dienā no piekrastes novēroja 1623. gadā. Novērojums neapstiprinājās vairāk kā divus gadsimtus un Karstensonu Eiropā izsmēja par pie Ekvatora redzēto ledu.
Kalna ledājus pirmais sasniedza holandiešu ceļotājs Hendriks Alberts Lorencs 1909. gadā. Jau 1919. gadā Nīderlandes Austrumindijas valdība ap kalnu izveidoja 3000 km² lielu Lorenca dabas pieminekli, kas vēlāk pārtapa par nacionālo parku.
Pirmo mēģinājumu uzkāpt kalna virsotnē veica holandiešu ekspedīcija Antona Koleina vadībā 1936. gadā. Tā kā nebija zināms, kura no trijām virsotnēm ir augstākā, tika nolemts uzkāpt visās. 5. decembrī tika uzveiktas Austrumu Karstensa smaile un Nga Pulu, bet nelabvēlīgie laika apstākļi neļāva uzkāpt Karstensa piramīdā. Tā kā tajā laikā kalna virsotnes klāja ievērojama ledus sega, tiek pieļauts, ka Nga Pulu tajā laikā bija masīva augstākā virsotne. Šobrīd augstākajā virsotnē Džajā pirmais uzkāpa austriešu alpīnists Heinrihs Harrers 1962. gadā kopā ar austrāliešu, jaunzēlandiešu un holandiešu komandu.
No 1965. līdz 1969. gadam kalns tika dēvēts pirmā Indonēzijas prezidenta Sukarno vārdā par Sukarno kalnu (Puntjak Soekarno).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 185. lpp.
- ↑ Joni L. Kincaid and Andrew G. Klein. «Retreat of the Irian Jaya Glaciers from 2000 to 2002 as Measured from IKONOS Satellite Images» (pdf). 61st Eastern Snow Conference Portland, Maine, USA 2004. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. maijā. Skatīts: 2004.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džaja.