Pelču pagasts
Pelču pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, dienvidos no Kuldīgas, Ventas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Kuldīgas pilsētu un Kurmāles, Rumbas, Snēpeles un Vārmes pagasts pagastiem.
| Pelču pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Kuldīgas novads | |||
| Centrs: | Pelči | |||
| Kopējā platība:[1] | 56,6 km2 | |||
| • Sauszeme: | 53,9 km2 | |||
| • Ūdens: | 2,7 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 998 | |||
| Blīvums (2024): | 18,5 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1945. gadā | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Pelču pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļuRietumu daļa atrodas Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē. Pagasta austrumu mala atroda Kursas zemienes Pieventas līdzenumā. Augstākā vieta nedaudz pārsniedz 100 m vjl.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes:
Ūdenskrātuves: Upatnieku dīķi — kopš 16. gadsimta ierīkoti zivju dīķi (40 ha), Rieksātu dīķi (58 ha).
Purvi: Pāzes purvs (339 ha), daļēji nosusināts
Vēsture
labot šo sadaļuMūsdienu Pelču pagasta teritorijā vēsturiski atradās Pelču muiža (Gut Pelzen).
1945. gadā Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā izveidoja Ievukalnu ciema padomi. Kuldīgas rajona Ievukalnu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Kuldīgas ciemu, bet 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja Kuldīgas pilsētai.[4] 1991. gadā ciemu reorganizēja par pagastu un pārdēvēja par Pelču pagastu.[5] 2009. gadā Pelču pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.
Kultūras pieminekļi
labot šo sadaļuIedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Pelči (pagasta centrs), Kaltiķi, Raidstacija.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Voldemārs Damroze (1911—2002) — dziednieks
- Eduards Freimanis (1921—2005) — rakstnieks
- Mārtiņš Hartmanis (1882—1941) — Latvijas armijas ģenerālis
- Krists Alberts Manfelds (1908—2005) — gleznotājs
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
Ārējās saites
labot šo sadaļu.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |