Duālisms

Prāta filosofijā, duālisms (no latīņu vārda duo — "divi") ir uzskatu grupa par attiecībām starp prātu un matēriju, kas sākas ar apgalvojumu, ka garīgie fenomeni kaut kādā ziņā nav fiziski.^[1]

Idejas par prāta un ķermeņa duālismu ir bijušas pazīstamas jau kopš Platona un Aristotela laikiem, un tās aplūko spekulācijas par bezķermeniskas dvēseles, kurai tiek piedēvētas prāta spējas, esību. Platons un Aristotels uzskatīja, dažādu iemeslu dēļ, ka cilvēku "saprāts" (prāta vai dvēseles spēja) nevar būt identificēta vai izskaidrota ar viņu fizisko ķermeni.^[2]^[3]

Labi pazīstama duālisma versija tiek piedēvēta Renē Dekartam (1641), kas saka, ka prāts ir bezķermeniska substance. Dekarts bija pirmais, kas skaidri identificēja prātu ar apziņu un pašapziņu un nošķīra to no smadzenēm, kas bija inteliģences atrašanās vieta. Tādējādi, viņš bija pirmais, kas formulēja prāta un ķermeņa dihotomiju tajā formā, kādā tā pastāv mūsdienās.^[4]

Duālisms tiek pretstatīts dažādām monisma formām, tai skaitā fizikālismam un fenomenālismam.

Atsauces

↑ Hart, W.D. (1996) "Dualism", A Companion to the Philosophy of Mind, red. Samuel Guttenplan, Oxford: Blackwell, 265—7. lpp.
↑ Platons (390tie-347 p.m.ē.) Platonis Opera, sēj. 1, Euthyphro, Apologia Socratis, Crito, Phaedo, Cratylus, Theaetetus, Sophistes, Politicus, red. E.A. Duke, W.F. Hicken, W.S.M. Nicoll, D.B. Robinson un J.C.G. Strachan, Oksforda: Klarendona izdevniecība, 1995.
↑ Aristotels (c. ceturtā g.s. p.m.ē. vidus) Metaphysics (Metaphysica), red. W.D. Ross, Oksforda: Oksfordas Universitātes izdevniecība, 1924, 2 sējumi; Grāmatas IV-VI, tulk. C.A. Kirwan, Clarendon Aristotle Series, Oksforda: Oksfordas Universitātes izdevniecība, 1971; Grāmatas VII-VIII tulk. D. Bostock, Clarendon Aristotle Series, Oksforda: Oksfordas Universitātes izdevniecība, 1994; Grāmatas XIII-XIV tulk. J. Annas, Clarendon Aristotle Series, Oksforda: Oksfordas Universitātes izdevniecība, 1976.
↑ Descartes, R. (1641) Meditations on First Philosophy, The Philosophical Writings of René Descartes, tulkojis J. Cottingham, R. Stoothoff un D. Murdoch, Kembridža: Kembridžas Universitātes izdevniecība, 1984, 2. sējums, 1-62. lpp.

Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar filozofiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Hart-1] Hart, W.D. (1996) "Dualism", A Companion to the Philosophy of Mind, red. Samuel Guttenplan, Oxford: Blackwell, 265—7. lpp.

[Plat-2] Platons (390tie-347 p.m.ē.) Platonis Opera, sēj. 1, Euthyphro, Apologia Socratis, Crito, Phaedo, Cratylus, Theaetetus, Sophistes, Politicus, red. E.A. Duke, W.F. Hicken, W.S.M. Nicoll, D.B. Robinson un J.C.G. Strachan, Oksforda: Klarendona izdevniecība, 1995.

[Ari1-3] Aristotels (c. ceturtā g.s. p.m.ē. vidus) Metaphysics (Metaphysica), red. W.D. Ross, Oksforda: Oksfordas Universitātes izdevniecība, 1924, 2 sējumi; Grāmatas IV-VI, tulk. C.A. Kirwan, Clarendon Aristotle Series, Oksforda: Oksfordas Universitātes izdevniecība, 1971; Grāmatas VII-VIII tulk. D. Bostock, Clarendon Aristotle Series, Oksforda: Oksfordas Universitātes izdevniecība, 1994; Grāmatas XIII-XIV tulk. J. Annas, Clarendon Aristotle Series, Oksforda: Oksfordas Universitātes izdevniecība, 1976.

[De-4] Descartes, R. (1641) Meditations on First Philosophy, The Philosophical Writings of René Descartes, tulkojis J. Cottingham, R. Stoothoff un D. Murdoch, Kembridža: Kembridžas Universitātes izdevniecība, 1984, 2. sējums, 1-62. lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]