Išēmiskā sirds slimība
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Išēmiskā sirds slimība ir patoloģiskas pārmaiņas sirdī, ko izraisījusi miokarda išēmija — nepietiekama oksigenētu asiņu perfūzija miokardā. Išēmija apzīmē ne tikai nepietiekamu miokarda apgādi ar skābekli, bet arī barības vielu nepietiekamību un nepietiekamu metabolisma gala produktu aizvadīšanu. Izolēta hipoksēmija (samazināts skābekļa transports asinīs), ko ir izraisījusi cianotiska iedzimta sirds slimība, smaga anēmija vai progresējoša plaušu slimība ir mazāk kaitīga nekā išēmija, jo perfūzija tiek saglabāta.
| Išēmiskā sirds slimība | |
|---|---|
| Citi nosaukumi | Aterosklerozes sirds slimība,[1] aterosklerozes asinsvadu slimība,[2] koronārā sirds slimība |
 | |
| Ilustrācija, kas attēlo aterosklerozi koronārajā artērijā | |
| Specialitāte | Kardioloģija, sirds ķirurģija |
| Simptomi | Sāpes krūtīs, elpas trūkums[3] |
| Komplikācijas | Sirdskaite, Sirds aritmija, miokarda infarkts (sirdstrieka), kardiogēns šoks, sirdsdarbības apstāšanās[4] |
| Cēloņi | Koronāro artēriju ateroskleroze[5] |
| Riska faktori | Augsts asinsspiediens, tabakas smēķēšana, cukura diabēts, vingrinājumu trūkums, aptaukošanās, augsts holesterīna līmenis asinīs[5][6] |
| Diagnostikas metode | Elektrokardiogramma, sirds stresa tests, datortomogrāfijas koronarogrāfija, koronārā angiogramma[7] |
| Profilakse | Veselīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīga svara saglabāšana, nesmēķēšana[8] |
| Ārstēšana | Perkutāna koronārā iejaukšanās (PCI), koronāro artēriju šuntēšanas operācija (CABG)[9] |
| Medikamenti | Aspirīns, beta blokators, nitroglicerīns, statīni[9] |
| Biežums | 110 miljoni (2015)[10] |
| Nāves gadījumi | 8.9 miljoni (2015)[11] |
Vairāk nekā 90% gadījumu, miokarda išēmijas iemesls ir aterosklerozes izraisīta koronāro artēriju obstrukcija. Tādēļ bieži vien miokarda išēmijas vietā lieto terminu koronārā sirds slimība. Tas lielākoties ir ilgstošs, lēni progresējošs aterosklerozes attīstības periods, līdz tiek sajusti pirmie simptomi. Aterosklerozes pirmās pārmaiņas tiek konstatētas jau bērnībā.
Pazīmes un simptomi
labot šo sadaļuIšēmiskās sirds slimības klīniskās izpausmes ir šādas:
- Stenokardija (lat. — angina pectoris), kuras gadījumā išēmija ir mazāk izteikta un neizsauc sirds muskuļa bojā eju. No trim šīs patoloģijas variantiem — stabila stenokardija, Princmetala stenokardija un nestabila stenokardija — pēdējā ir visbīstamākā ar tendenci pāraugt miokarda infarktā;
- Miokarda infarkts (MI), kura izraisītā išēmijas smaguma pakāpe var būt pietiekama, lai izsauktu sirds muskuļa bojā eju;
- Hroniska išēmiskā sirds slimība;
- Pēkšņa kardiāla nāve (PKN).
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Coronary heart disease – causes, symptoms, prevention». Southern Cross Healthcare Group. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. marts. Skatīts: 2013. gada 15. septembris.
- ↑ "Atherosclerotic Vascular Disease Conference: Executive summary: Atherosclerotic Vascular Disease Conference proceeding for healthcare professionals from a special writing group of the American Heart Association". Circulation 109 (21): 2595–604. June 2004. doi:10.1161/01.CIR.0000128517.52533.DB. PMID 15173041.
- ↑ «What Are the Signs and Symptoms of Coronary Heart Disease?». 2014. gada 29. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. februāris. Skatīts: 2015. gada 23. februāris.
- ↑ «Coronary Artery Disease (CAD)». 2013. gada 12. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. marts. Skatīts: 2015. gada 23. februāris.
- ↑ 5,0 5,1 Global atlas on cardiovascular disease prevention and control. World Health Organization. 2011. 3–18. lpp. ISBN 978-92-4-156437-3. Ignorēts nezināms parametrs
|veditors=; Ignorēts nezināms parametrs|hdl= - ↑ "Ischemic heart disease in women: a focus on risk factors". Trends in Cardiovascular Medicine 25 (2): 140–51. February 2015. doi:10.1016/j.tcm.2014.10.005. PMC 4336825. PMID 25453985.
- ↑ «How Is Coronary Heart Disease Diagnosed?». 2014. gada 29. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. februāris. Skatīts: 2015. gada 25. februāris.
- ↑ «How Can Coronary Heart Disease Be Prevented or Delayed?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. februāris. Skatīts: 2015. gada 25. februāris.
- ↑ 9,0 9,1 «How Is Coronary Heart Disease Treated?». 2014. gada 29. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. februāris. Skatīts: 2015. gada 25. februāris.
- ↑ Vos, Theo et al. (October 2016). "Global, regional, and national incidence, prevalence, and years lived with disability for 310 diseases and injuries, 1990-2015: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2015". Lancet 388 (10053): 1545–1602. doi:10.1016/S0140-6736(16)31678-6. PMC 5055577. PMID 27733282.
- ↑ Wang, Haidong et al. (October 2016). "Global, regional, and national life expectancy, all-cause mortality, and cause-specific mortality for 249 causes of death, 1980-2015: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2015". Lancet 388 (10053): 1459–1544. doi:10.1016/S0140-6736(16)31012-1. PMC 5388903. PMID 27733281.