Artērija

Artērija (no sengrieķu: ἀρτηρία, artēria — 'traheja, artērija') ir asinsvads, kas asinis no sirds aiznes vienā vai vairākās ķermeņa daļās (audos, plaušās, smadzenēs, utt.). Lielākā daļa artēriju pārnēsā skābekli saturošas asinis; Divi izņēmumi ir plaušu un nabas artērijas, kas pārnes bez-skābekļa asinis uz orgāniem, kur tās pavairo ar skābekli (attiecīgi plaušās un placentā). Efektīvais arteriālo asiņu tilpums ir tas ārpusšūnu šķidrums, kas aizpilda artēriālo sistēmu.

Artērija
Artērijas diagramma
Detaļas
Identifikatori
Latīņu	Arteria (daudzskaitlī: arteriae)
MeSH	D001158
TA98	A12.0.00.003 A12.2.00.001
TA2	3896
FMA	50720
Anatomiskā terminoloģija

Artērijas šķērsgriezums

Artērijām ir blīvas, elastīgas sieniņas, un tas var izturēt ļoti lielu spiedienu. Artēriju sienās ir daudz gludo muskuļaudu, tāpēc artērijas var sašaurināties un paplašināties, tādējādi mainot asiņu pieplūdi orgāniem. No artērijām ir atkarīgs arteriālais asins spiediens, kuru ārsts parasti nosaka uz augšdelma, izmērot ar speciālu manšeti un aparātu.

Vairums artēriju ķermenī atrodas dziļi pie skeleta un sadalās mazāka diametra asinsvados, kuriem sienas ir plānākas. Vissīkākās artērijas sauc par arteriolām. Arteriolas sazarojas sīkāk un pāriet kapilāros.

Artēriju veidi

Ķermenī ir dažādu veidu artērijas.

Plaušu artērijas

Plaušu artērijās tiek pārnestas asinis, kuras atgriežas no ķermeņa uz plaušām, kurās notiek gāzu maiņa: oglekļa dioksīds tiek apmainīts pret skābekli.

Sistēmiskās artērijas

Sistēmiskās artērijas piegādā asinis uz arteriolām, kas pēc tam sazarojas kapilāros, kur notiek gāzu maiņa.

Aorta

Aorta ir vislielākais cilvēka asinsvads. Aorta sākas no kreisā sirds kambara. Tā sazarojas sīkāk, izveidojot galvenās galvas, roku, kāju un iekšējo orgānu artērijas.

Arteriolas

Arteriolas ir mazākās artērijas, kuras palīdz regulēt asins pieplūdi orgāniem.

Ārējās saites

• Artērijas| Medicīnas termins (latviski)