Sirds slimības
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir kopējs nosaukums slimībām, kas skar sirdi un asinsrites sistēmu. Mūsdienās tieši šis slimības ir vieni no galvenajiem iedzīvotāju nāves un invaliditātes cēloņiem visā pasaulē, arī Latvijā.
| Sirds un asinsvadu slimības | |
|---|---|
| Specialitāte |
Kardioloģija  |
| Simptomi | Sāpes krūtīs, elpas trūkums |
| Parasti sākās | Vecāki pieaugušie |
| Profilakse | Veselīgs uzturs, vingrošana, izvairīšanās no tabakas lietošanas, alkohola lietošanas ierobežošana |
| Ārstēšana | Augsta asinsspiediena, hiperlipidēmijas - augstu lipīdu līmeņa asinīs, diabēta ārstēšana |
| Nāves gadījumi | 17.9 miljoni / 32% (2015) |
SAS ietver koronāro artēriju slimības (CAD), piemēram, stenokardiju un miokarda infarktu (sirdslēkme).[1] Citas sirds un asinsvadu slimības ir insults, sirds mazspēja, hipertensīva sirds slimība, reimatiska sirds slimība, kardiomiopātija, patoloģiski sirds ritmi, iedzimta sirds slimība, sirds vārstuļu slimība, kardīts, aortas aneirisms, perifēro artēriju slimība, trombembolija un vēnu tromboze.[1][2]
Slimību cēloņiLabot
Sirds patoloģijas pamatā ir pārmaiņas vienā vai vairākos sirds darbības mehānismos. Šādi mehānismi ir:
- Sūkņa darbības bojājumi. Šādos gadījumos sirds muskuļi saraujas nepietiekami, lai iztukšotu sirds kambarus. Vai pretēji, ir nepietiekama muskuļu atslābšana pēc kontrakcijas, kas traucē kambaru pildīšanos ar asinīm.
- Plūsmas obstrukcija. Šādu pārmaiņu galvenais iemesls ir bojājumi, kuru dēļ ir sašaurināta sirds vārstuļu atvere, piemēram, aortas vai mitrālo vārstuļu stenoze. Vienlaicīgi pieaug arī spiediens ar kādu tiek grūstas asinis pret bojājuma vietu.
- Pūsmas regurģitācija. Tās ir pārmaiņas, kuru iemesls ir asins plūsmas virzīšanās atpakaļ, piemēram, regurģitācija no aortas kreisajā sirds kambarī, vai regurģitācija no kreisās puses sirds kambara priekškambarī — mitrālā regurģitācija.
- Sirds pārvades sistēmas bojājumi. Iemesls ir sirds impulsu nekoordinēta veidošanās, kas izraisa, piemēram, kambaru vai priekškambaru fibrilāciju, aritmijas. Šādu bojājumu rezultātā sirds muskuļu sieniņas kontrakcijas ir nevienmērīgas vai arī nepietiekamas.
- Pārrāvumi sirds asinsrites sistēmā, kas saistīti ar asiņu noplūdi, piemēram, šautas brūces sirdī.
Lielākoties kardiovaskulāro slimību iemesls ir mijiedarbība starp ārējiem faktoriem un ģenētiski predisponētu uzņēmību. Sirds slimību klīniskās izpausmes veidojas daudzu iekšējo un ārējo faktoru mijiedarbības rezultātā.
Sirds slimību iedalījumsLabot
Ir zināmas piecas galvenās sirds slimības formas:
- Iedzimtās sirds slimības
- Išēmiskā sirds slimība
- Hipertensīvā sirds slimība (sistēmiskā un pulmonārā)
- Sirds vārstuļu slimības
- Neišēmiskā (primārā) miokarda slimība
No nosauktajām biežākais nāves cēlonis ir išēmiskā sirds slimība un ir iemesls 80—90% nāves gadījumiem, kas ir saistīti ar kardiovaskulārām pārmaiņām.
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 Global Atlas on Cardiovascular Disease Prevention and Control. World Health Organization in collaboration with the World Heart Federation and the World Stroke Organization. 2011. 3–18. lpp. ISBN 978-92-4-156437-3. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-17. Ignorēts nezināms parametrs
|vauthors= - ↑ "Global, regional, and national age-sex specific all-cause and cause-specific mortality for 240 causes of death, 1990-2013: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2013". Lancet 385 (9963): 117–71. January 2015. doi:10.1016/S0140-6736(14)61682-2. PMC 4340604. PMID 25530442.
Skatīt arīLabot
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Ārējās saitesLabot
| Klasifikācija |
|---|