Vikipēdija

Rutku sala

(Pāradresēts no Iļķēnsala)

Koordinātas: 57°01′09″N 24°06′27″E / 57.01917°N 24.10750°E / 57.01917; 24.10750

Rutku sala,[1] arī Iļķēnsala (vācu: Hilchenholm), ir bijusī sala Daugavā. Pastāvējusi vismaz līdz 1937. gadam, tagad Kundziņsalas ziemeļaustrumu daļa. Tā atradās lejup pa Daugavas straumi 7,5 kilometru attālumā no Rīgas centra.

Rutku sala (Rīga)
Rutku sala
Rutku sala
Rutku salas atrašanās vieta Rīgā

Nosaukumi

labot šo sadaļu

Rutku salu sauca arī par Iļķēnsalu, 1909. gadā tā dēvēta par Hilkensalu un Vilksalu.[2] Atsevišķos avotos salu dēvēja arī par Siena salu, atsaucoties uz 17. gadsimta Dubosa ciemu.[3] 1936. gada Ernsta Plates Rīgas kartē tā nosaukta par Lielo Iļķeniešu salu.[4]

Vēsture

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Iļķēnsalas muiža

Iļķēnsalas dzimtīpašumu 1593. gadā izveidoja tā laika Livonijas lielhercogs, Polijas-Lietuvas valdnieks Sigismunds III Vāsa, kas to piešķīra savam sekretāram, humānistam un pirmās Rīgas grāmatspiestuves izveidotājam Rīgas pilsētas rātes sekretāram jeb sindikam (Syndikus der Stadt), tiesībzinātniekam, notāram Dāvidam Hilhenam (1561-1610).[5][6]

1782. gadā Iļķēnsalas muižas dzimtskungs bija Vācu nācijas Svētās Romas impērijas valstsgrāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens.[7] 1802. gada 24. janvārī kolēģijas asesors barons Frīdrihs Mengdens par 95 tūkstošiem Krievijas rubļu Iļķēnsalas muižu kopā ar Carnikavas muižu uz desmit gadiem ieķīlāja un vēlāk pārdeva.[8] No 1859. gada līdz 1891. gadam uz muižas zemes kā Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa administratīva vienība pastāvēja Iļķēnsalas pagasts.

1905. gadā Iķēnsalas muižas zemes aptvēra arī sauszemi, pašreizējā Jaunmīlgrāvī — tagadējās Rīgas—Saulkrastu dzelzceļa līnijas Daugavas pusē starp esošajām Mangaļu un Ziemeļblāzmas dzelzceļa stacijām, kā arī tagadējā Ozo golfa kluba vietu.[9] 1915. gadā Iļķēnsalas vietā Daugavā bija Rutku sēklis.[10]

1917. gadā Kundziņsalu (līdz ar to arī Iļķēnsalu) pievienoja Rīgas pilsētai.[11] 1936.-1937. gada Rīgas pilsētas kartēs sala vēl joprojām ir atzīmēta kā atdalīta no Kundziņsalas.[12]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
  2. ↑ Feldmann, Hans Johannes, ZurMühlen, Heinz von (Hrsg.). Baltisches historisches Ortslexikon. Teil 2. Lettland: (Südlivland und Kurland). Köln/Weien:Böhlau Verlag GmbH & Cie, 1990. ISBN 3-412-06889-6. S.218.
  3. ↑ Tentelis, Augusts. Latvijas vēstures institūta žurnāls , 1-2. izdevums. Latvijas vēstures institūta izdevums, 1940. 71.lpp.
  4. ↑ «Dodies.lv vēstures kartes». vesture.dodies.lv. Skatīts: 2023-05-13.
  5. ↑ Feldmann, Hans Johannes, Zur Mühlen, Heinz von (Hrsg.). Baltisches historisches Ortslexikon. Teil 2. Lettland: (Südlivland und Kurland). Köln/Weien: Böhlau Verlag GmbH, 1990. ISBN 3-412-06889-6. S.218.
  6. ↑ Hupel, August Wilhelm. Der nordischen Miscellaneen 15tes, 16tes un 17tes Stuck: Materialien zu einer lieflandischen Adelsgeschichte nach der ben der lezten dasigen Matrikul-Commission angenommenen Ordnung. Riga: Verlag Johann Friedrich Hartnock, 1788. S. 447.
  7. ↑ Hupel, August Wilhelm. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände. 3 Bänd. Riga: Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54, 57
  8. ↑ Stryk, L. von. Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands. Bd2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69
  9. ↑ Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, Liv-Estländischen Landeskultur Bureau, 1905. http://kartes.lndb.lv/?r=site/index&id=203&l=lv
  10. ↑ Karte Riga und Dünamunde, 1915. http://kartes.lndb.lv/?r=site/index&id=293&l=lv
  11. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. februārī. Skatīts: 2013. gada 21. septembrī.
  12. ↑ «Dodies.lv vēstures kartes». vesture.dodies.lv. Skatīts: 2023-05-13.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rutku_sala&oldid=4147688"