Iļķēnsalas muiža (vācu: Hilchensholm) bija muiža tagadējās Kundziņsalas ziemeļaustrumu daļā uz 20. gadsimta sākumā izzudušas salas, kas dēvēta par Iļķēnsalu jeb Rutku salu. Iķēnsalas muižas zemes aptvēra arī sauszemi, pašreizējā Jaunmīlgrāvī — tagadējās Rīgas—Saulkrastu dzelzceļa līnijas Daugavas pusē starp esošajām Mangaļu un Ziemeļblāzmas dzelzceļa stacijām, kā arī tagadējā Ozo golfa kluba vietu.[1] 1915. gadā Iļķēnsalas vietā Daugavā bija Rutku sēklis.[2]

Iļķēnsala (Hilchensholm) 1913. gada Rīgas apkārtnes kartē.

Vēsture labot šo sadaļu

Muižas nosaukums cēlies no Rīgas pilsētas rātes sekretāra un notāra Dāvida Hilhena vārda, kurš 1593. gadā to ieguva savā īpašumā.[3][4] Kopš 17. gadsimta atradās Rīgas apriņķa Daugavgrīvas draudzes novadā.

1782. gadā Iļķēnsalas muižas dzimtskungs bija grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens.[5] 1802. gada 24. janvārī kolēģijas asesors barons Frīdrihs Mengdens par 95 tūkstošiem Krievijas rubļu Iļķēnsalas muižu kopā ar Carnikavas muižu uz desmit gadiem ieķīlāja un vēlāk pārdeva.[6] No 1859. gada līdz 1891. gadam uz muižas zemes pastāvēja Iļķēnsalas pagasts, kā Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa administratīva vienība.

1917. gadā to pievienoja Rīgas pilsētai.[7]

Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu

  1. Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, Liv-Estländischen Landeskultur Bureau, 1905. http://kartes.lndb.lv/?r=site/index&id=203&l=lv
  2. Karte Riga und Dünamunde, 1915. http://kartes.lndb.lv/?r=site/index&id=293&l=lv
  3. Feldmann, Hans Johannes, Zur Mühlen, Heinz von (Hrsg.). Baltisches historisches Ortslexikon. Teil 2. Lettland: (Südlivland und Kurland). Köln/Weien: Böhlau Verlag GmbH, 1990. ISBN 3-412-06889-6. S.218.
  4. Hupel, August Wilhelm. Der nordischen Miscellaneen 15tes, 16tes un 17tes Stuck: Materialien zu einer lieflandischen Adelsgeschichte nach der ben der lezten dasigen Matrikul-Commission angenommenen Ordnung. Riga: Verlag Johann Friedrich Hartnock, 1788. S. 447.
  5. Hupel, August Wilhelm. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände. 3 Bänd. Riga: Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54, 57
  6. Stryk, L. von. Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands. Bd2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69
  7. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. februārī. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijā.

Koordinātas: 57°01′09″N 24°06′27″E / 57.01917°N 24.10750°E / 57.01917; 24.10750