Ernsts Reinholds fon Mengdens
Grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens (dzimis 1726. gada 20. septembrī, miris 1798. gada 22. jūnijā) bija vācbaltu aristokrāts, Krievijas Impērijas virskambarkungs, landrāts (1779), valsts padomnieks (1786), Carnikavas, Suntažu (Sunzel), Odzienas (Odsen) dzimtskungs.
|
Pēc viņa pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu, Kristofs Hāberlands[2] būvējis Carnikavas muižas kungu māju.
Izcelsme
labot šo sadaļuCēlies no Mengdenu dzimtas, Viņa māsas bija Krievijas Impērijas galmadāmas Auguste Juliāna fon Mendgena, Anna Doroteja fon Miniha un Marija Aurora fon Mengdena, kas nodrošināja Ernsta Reinholda Mengdena karjeru ķeizarienes Elizabetes galmā, kļūstot par virskambarkungu — amatu, ko reiz ieņēma Bīrons.[3] Bija rada feldmaršalam grāfam Miniham, viens no viņa brālēniem Kārlis Ludvigs fon Mengdens (1706—1760) Annas Leopoldovnas laikā bija Kamerkolēģijas prezidents, Komerckolēģijas prezidents, Elizabetes Petrovnas valdīšanas laikā izsūtījumā miris.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Carnikavā 1726. gada 20. septembrī Vidzemes landmaršala M. G. fon Mengdena un viņa sievas Dorotejas Sofijas, dzimušas Rozenas, ģimenē. Vecāki apprecējās Straupē 1707. gada 23. oktobrī. 1751. gada 5. maijā Rēvelē [4] viņš apprecēja Augusti Juliānu Cēgi fon Manteifeli (1731-1792).[5]
1752. gada 20. februārī Carnikavā piedzima viņu dēls grāfs Gothards Johans fon Mengdens, vēlākais Polijas-Lietuvas kopvalsts armijas ģenerālmajors,[1] kurš 1779. gadā[1] Jelgavā apprecēja Birzgales Lindes muižas īpašnieci Sofiju Elizabeti fon Pletenbergu (1760-1848), Georga Fredrika fon Pletenberga un brīvkundzes Elisabetes Regīnas Hohēnastenbergas (Hohenastenberg, genannt Wigandt) meitu, ceļoja uz Itālijas un Francijas kūrortiem, bet mira neatstājot pēcnācējus 1786. gada 17. vai 29. oktobrī Berlīnē.
1771. gadā viņš nopirka Suntažus (Sunzel) ar Vecbaldiņiem (Baldwinshof), Kewel un Bersenhof.[1] 1774. gada 22. jūnijā Svētās Romas impērijas ķeizars Jozefs II Mengdenu iecēla par valstsgrāfu (reihsgrāfu).[4] Štāles muižas (Stahlenhof), Ādažu (Neuermühlen), Vecbaldiņu (Baldwinshof) dzimtskungs[1] Iļķēnsalas muižas (Hilchensholm) muižas dzimtskungs[6] 1787. gada 18. jūlijā apprecēja četrpadsmitgadīgo Helēnu Ģertrūdi Elizabeti,[7] saņemot 80 000 dālderu laulību pūra naudas.[8] Nesagaidījis mantinieku, mūža nogalē 1797. gada februārī Carnikavā apprecēja deviņpadsmitgadīgo Johannu Helēnu fon Krīdeneri.
Vienlaikus Ernstam Johanam bija ārlaulības dēls, viņa sulainis,[9] kuram 1786. gada 23. oktobrī Ernsts Johans uzdāvinājis Odzienas muižu, kuram Vīnē izgādāja muižnieka diplomu[10] un kurš bija Johana fon Freja (Frey) tēvs.
Svētās Romas impērijas Carnikavas valstsgrāfus nedrīkst sajaukt ar Carnikavas grāfiem, kas izriet no imperatora Pāvila I mazmazdēla prinča Konstantīna Oldenburga.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Von Mengden nr 198 - Adelsvapen-Wiki». www.adelsvapen.com.
- ↑ Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf Arhivēts 2015. gada 8. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Lancmanis Imants, “LIELO NAMU, BAGĀTO UN DIŽCILTĪGO KUNGU PARASTĀ GREZNĪBA…”, Māksla Plus, 3/1997.
- ↑ 4,0 4,1 Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1, 2: Livland. Lieferung 10. S.1197.
- ↑ «Ernst Reinhold Graf von Mengden». geni_family_tree.
- ↑ Hupel, August Wilhelm. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände. 3Bänd. Riga:Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54.
- ↑ August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.
- ↑ EAA, 2057.1. 99, 5. - 10.lp.//Citēts pēc Taimiņa Aija. Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā. Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 150.lpp
- ↑ LVVA, 214.f., 4.apr., 16.l., 242. - 245.lp
- ↑ Brotze Monumente 7, 229; 9, 199.//Citēts pēc Taimiņa Aija. Johana Kristofa Broces (1742-1823)dzīvesgājums un viņa rokrakstu kolekcija LU akadēmiskajā bibliotēkā. Promocijas darbs. Rīga, 2013. - 162.lpp