Horvātijas Neatkarīgā valsts

Horvātijas Neatkarīgā valsts (horvātu: Nezavisna Država Hrvatska, NDH, vācu: Unabhängiger Staat Kroatien), bija Trešā reiha un Fašistiskās Itālijas marionešu valsts Otrā pasaules kara laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās Dienvidslāvijas karalistes teritorijā pēc Ass valstu iebrukuma. 1945. gada 6. maijā, kad vācu armija bija gandrīz pilnībā atkāpusies no Balkāniem, Horvātijas valdība pameta Zagrebu. Tajā pašā mēnesī Dienvidslāvijas Tautas atbrīvošanas armija Josipa Broza Tito vadībā pilnībā pārņēma Horvātijas Neatkarīgo valsti.

Nezavisna Država Hrvatska Horvātijas Neatkarīgā valsts Trešā reiha marionešu valsts (1941–1945) Fašistiskās Itālijas protektorāts (1941–1943) ← 1941 – 1945 → Karogs Ģerbonis Himna Lijepa naša domovino ("Mūsu skaistā tēvzeme") Location of valsts Horvātijas Neatkarīgā valsts 1943. gadā Pārvaldes centrs Zagreba Valoda(s) horvātu valoda Reliģija Romas katolicisms, sunnītu islāms Valdība Fašistiska totalitārā diktatūra (1941–1945) un konstitucionālā monarhija (1941–1943) Poglavņiks  - 1941–1945 Ante Paveličs Karalis  - 1941–1943 Tomislavs II Premjerministrs  - 1941–1943 Ante Paveličs  - 1943–1945 Nikola Mandičs Vēsturiskais laikmets Otrais pasaules karš  - Pasludināta valsts 1941. gada 10. aprīlī  - Dalmācijas iegūšana un monarhijas atcelšana 1943. gada 8. septembrī  - Izformēta valdība 1945. gada 8. maijā Platība  - 1941 115 133 km² Iedzīvotāju skaits  - 1941. gadā 6 500 000       Blīvums 56,5 /km²  Nauda HNV kuna

Tās teritoriju veidoja lielākā daļa no mūsdienu Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas, kā arī mazākas teritorijas no Serbijas un Slovēnijas. 1941. gadā valstī dzīvoja 6,64 miljoni iedzīvotāju, tās platība bija 102,7 tūkstoši km².

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Horvātijas Neatkarīgā valsts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)