Hokona VII jūra
Karaļa Hokona VII jūra (norvēģu: Kong Haakon VII Hav) ir Dienvidu okeāna piekrastes jūra Antarktikā. Plešas no 20° rietumu garuma (Stenkomas-Vilsas glečers) līdz 0° garumam (Fimbula šelfa ledājs).[1] Robežojas austrumos ar Lazareva jūru, rietumos — ar Vedela jūru. Agrāk par Hokona VII jūru uzskatīja visu Karalienes Modas Zemes piekrastes akvatoriju līdz Širases glečerim austrumos. Kontinenta piekrastē stiepjas Princeses Martas krasts, gar kuru izveitojušies vairāki šelfa ledāji, lielākais no kuriem ir Rīsera-Larsena šelfa ledājs jūras rietumdaļā.
| Hokona VII jūra | |
|---|---|
  Hokona VII jūra | |
| Koordinātas | 70°S 20°W / 70°S 20°WKoordinātas: 70°S 20°W / 70°S 20°W |
| Okeāns | Dienvidu okeāns |
| Garums | 850 km |
| Valstis un teritorijas | Antarktīda |
| Lielākās pilsētas | Nav |
Jūras akvatorija pētīta 20. gadsimta 30. gados un nosaukta Norvēģijas karaļa Hokona VII vārdā. 60. gados padomju ģeogrāfi no Hokona VII jūras nodalīja atsevišķas Lazareva un Rīsera-Larsena jūras.
Piekrastē izvietotas vairākas polārstacijas, lielākā no kurām ir vācu vissezonas stacija Neimaiere.
Atsauces labot šo sadaļu