Fimbulisens (norvēģu: Fimbulisen), arī Fimbula šelfa ledājs (angļu: Fimbul Ice Shelf) ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā. Izvietojies starp Blošimenas un Novijas salām rietumos un Komsomoļskijas pussalu austrumos. Austrumos robežojas ar nelielo Vigridisenu, rietumos — ar Dželbārta šelfa ledāju. Fimbulisens ir ap 390 km garš un no 60 līdz 200 km plats. Ledāja platība tiek lēsta no 36 505 km²[1] (no tiem 33 209 km² peldoša) līdz 41 060 km². Fimbulisens ir vienīgais šelfa ledājs, kura daļa sniedzas pāri kontinentālā šelfa malai.[2] Tā fronti apskalo Lazareva (austrumdaļā) un Hokona VII (rietumdaļā) jūras. Ledājā ir vairāki ievērojami ledus pacēlumi, lielākie no kuriem ir Maskavas, Koroļova un Ciolkovska kupoli.

Fimbulisens
Pētniecības apmetne uz ledāja 2009. gadā
Pētniecības apmetne uz ledāja 2009. gadā
Fimbulisens (Antarktīda)
Fimbulisens
Fimbulisens
Kontinents Antarktīda
Izvietojums Karalienes Modas Zeme
Koordinātas 70°45′0″S 0°30′0″W / 70.75000°S 0.50000°W / -70.75000; -0.50000Koordinātas: 70°45′0″S 0°30′0″W / 70.75000°S 0.50000°W / -70.75000; -0.50000
Platība 36 500—41 000 km2
Garums 390 km
Platums 60—200 km
Pietekas Jūtulstreumens

Dienvidos no Fimbulisena paceļas Fimbulheimena kalnu grēdas. Dienvidrietumu daļā ledājā noplūst viens no lielākajiem Antarktīdas glečeriem Jūtulstreumens, kas veido līdz pat 200 km garo glečera mēli Trolltungu.

Ledāju nofotografēja un aprakstīja vācu antarktiskā ekspedīcija 1938./1939. gadā. Detālākus pētījumus un kartēšanu veica norvēģu-britu-zviedru antarktiskā ekspedīcija 1949.-1952. gadā, kas to nosauca par "Lielās Ziemas ledāju" pēc analoģijas ar skandināvu mitoloģijā aprakstīto Fimbulvinteru - "Lielo Ziemu".[3][4]

Uz Fimbulisena austrumos no Blošimenas salas atradās Norvēģijas polārstacija Norveja (1957-1960) un trīs secīgas Dienvidāfrikas stacijas SANAE (1962-1997). Pēc dienvidāfrikāņu stacijas pārnešanas iekšzemē SANAE stacijas vietā funkcionē vasaras loģistikas stacija Ībeisa.

Ārējās saites

labot šo sadaļu