Stenkomas-Vilsas glečers
Stenkomas-Vilsas glečers (angļu: Stancomb-Wills Glacier) ir ap 100 km garš plašs šļūdonis Austrumantarktīdā. Atdala Princeses Martas krastu ziemeļaustrumos no Kērda krasta dienvidrietumos. 1915. gada janvārī britu ekspedīcija Ernesta Šekltona vadībā atklāja plašu ledāja mēli Vedela jūras austrumu piekrastē, ko nosauca par Stenkomas-Vilsas izvirzījumu (Stancomb-Wills Promontory) par godu vienai no galvenajiem ekspedīcijas sponsoriem Dženetai Stenkomai-Vilsai (Janet Stancomb-Wills). 1967. gada 5. novembrī ASV Kara flotes lidmašīna LC-130 atklāja plašu glečeru, ko nosauca pēc tā veidotās mēles. Mēli 1969. gadā oficiāli pārdēvēja par Stenkomas-Vilsas glečera mēli (Stancomb-Wills Glacier Tongue).[1][2]
Stenkomas-Vilsas glečers | |
---|---|
Kontinents | Antarktīda |
Izvietojums | Karalienes Modas Zeme |
Sākums | Polārais plato |
Ieplūst | Vedela jūra |
Koordinātas | 75°0′0″S 22°0′0″W / 75.00000°S 22.00000°WKoordinātas: 75°0′0″S 22°0′0″W / 75.00000°S 22.00000°W |
Garums | 100 km |
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Evidence of past fluctuations on Stancomb-Wills Ice Tongue, Antarctica, preserved by relict flow stripes Arhivēts 2017. gada 12. augustā, Wayback Machine vietnē.