Johans Hermanis Treijs (1794–1849, vācu: Johannes Hermann Trey, vēlāk Treu) bija luterāņu mācītājs, literāts, grāmatu apgādātājs. Rīgas Jāņa latviešu draudzes virsmācītājs. Avīzes "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" izdevējs (1832-1846).

Johans Hermanis Treijs
Johannes Hermann Trey
1829. gadā
1829. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1794. gada 27. oktobrī
Rīga, Vidzemes guberņa
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1849. gada 21. janvārī (54 gadi)
Rīga, Vidzemes guberņa
Tautība vācbaltietis
Vecāki tēvs Johans Bruno Treijs (1750-1803), māte Helēna, dzimusi Meijere (1761-1808)
Dzīvesbiedre Marianna, dzimusi fon Fromholde (1799-1865)
Bērni Ditmars Fromholds-Treijs (1827-1873), Johaness Fromholds-Treijs; Ditmars Kārlis Fromholds Fromholds-Treijs; Jozefs Fromholds-Treijs; Valters Fromholds-Treijs u.c.
Literārā darbība
Valoda latviešu

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1794. gada 27. oktobrī Rīgā muitas direktora Johana Bruno Treija un viņa sievas Helēnas, dzimušas Meijeres, ģimenē.[1] Mācījās Rīgas Domskolā (1806-1810), pēc tam Vidzemes guberņas ģimnāzijā (1810-1813). Studēja teoloģiju Tērbatas universitātē (1814-1816). Bija luterāņu mācītājs Biķernieku draudzē (1819), Rīgas Jāņa latviešu draudzes diakons (1819-1822), virsmācītājs (1822-1846).

1824. gadā iegādājās Liborija fon Bergmaņa bibliotēku. Piedalījās Vidzemes kalendāra sastādīšanā. Izdeva nedēļas avīzi "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" (1832-1846), piedalījās Baltijas vēstures un senatnes biedrības dibināšanā (1834), bija Rīgas literāri praktiskās pilsoņu savienības direktors (1844-1846). H. Treija apgādātās grāmatas un avīzi sākumā iespieda V. F. Hekera , vēlāk J. K. D. Millera spiestuve Rīgā.[2]

Laikraksta "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" izdošana tika apturēta 1846. gadā sakarā ar tā vēršanos pret latviešu pāreju pareizticībā. 1847. gadā H. Treiju uz pieciem gadiem izsūtīja no Baltijas guberņām,[3] Viņš bija spiests uzturēties Kauņā, kur viņš kalpoja luterāņu draudzē.

Miris 1849. gada 21. janvārī, viesojoties pie radiem Rīgā.

Darbi labot šo sadaļu

  • "Kā dieva kalpošana iekš latviešu baznīcām svētdienās un svētkos jātur" (1834),
  • rakstu krājums "Dieva vārdu mīļotājiem" (1835-1839, 3 “sējas”, katrā 10 “saujas”),
  • H. Braunšveiga "Svētu lūgšanu grāmata priekš zaldātiem" (1837, 1838),
  • A. Dēbnera "Ziņas pār sātības biedrībām" (1837, 1838),
  • "Bībeles katķisms" (1838),
  • M. Lutera "Mazais katķisms" (1838),
  • T. Vilkoksa "Dārga medus lāsīte" (1839),
  • A. Dēbnera “Svēti stāsti” (1-2, 1840),
  • G. F. Zeilera katehisms "Svētas gudrības grāmata" (1841),
  • "Kā gājis pasaulē ar kristīgu ticību" paša tulkojumā (1847).

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
  2. «A. Apīnis. Raksts datubāzē „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. janvārī. Skatīts: 2015. gada 25. jūnijā.
  3. PIRMĀ RĪGAS KRISTĪGĀ AVĪZE Lilija Limane "Latvijas luterānis"