Harijs Pīkols
Harijs Pīkols (1903—198?) bija Latvijas futbolists, Latvijas futbola izlases spēlētājs 1926.—1927.gadā. Viens no "Olimpijas" futbola komandas dibinātājiem, spēlēja centra aizsarga pozīcijā.
Harijs Pīkols 
| ||
| Personas dati | ||
|---|---|---|
| Dzimis | 1903 Liepāja,  Krievijas impērija
| |
| Miris | 198? | |
| Pozīcija | Aizsargs | |
| Profesionālie klubi | ||
| Sezonas | Klubs | Sp (v)* |
| 1921—1932 |  Liepājas Olimpija
|
|
| Nacionālā izlase | ||
| 1926—1927 | Latvija
|
5 (0) |
|
* Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos | ||
Biogrāfija
labot šo sadaļuPīkola futbolista karjera aizritēja vienā komandā — Liepājas Olimpijā, kuras sastāvā viņš no 1921. līdz 1932. gadam trīs reizes kļuva par Latvijas meistaru futbolā (1927.—1929.gados), trīs reizes ieguva Rīgas futbola kausu (Latvijas kausa priekštecis), četras reizes finišēja otrajā vietā Latvijas meistarībā. Izslavēts bija ar savu spēcīgo 11 metru soda sitienu izpildījumu.[1] Tāpat Pīkols aktīvi spēlēja bendiju un hokeju. Spēlētāja gaitas pārtrauca laikā, kad Olimpijas sastāvā viņa pozīcijā nostabilizējās Fricis Laumanis. Pēc aktīvo sporta gaitu beigām strādāja par krāsotāju, turpināja dzīvot Liepājā arī pēc 2.Pasaules kara.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Mūsu aizsargi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 2. februārī.
- ↑ «Viens no leģendas sācējiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2015. gada 2. februārī.