Hamburga

Hamburga
Hamburga;
	pilsēta un federālā zeme
Freie und Hansestadt Hamburg
	Hamburgas rātsnams
; Karogs	; Ģerbonis
	Koordinātas: 53°34′N 10°00′E / 53.567°N 10.000°EKoordinātas: 53°34′N 10°00′E / 53.567°N 10.000°E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Hamburga
Dibināta	834. gadā
Platība
• pilsēta un federālā zeme	755,26 km2
Augstums	6 m
Iedzīvotāji (2023)
• pilsēta un federālā zeme	1 910 160
• blīvums	2 349,2/km²
• aglomerācija	5 046 182
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	20095 - 21149; 22041 - 22769; 27499
Mājaslapa	www.hamburg.de
	Hamburga Vikikrātuvē

Hamburga (vācu: Hamburg, izrunā: /ˈhambʊɐ̯k/, lejasvācu: Hamborg) ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā. Pilsētas kopējā platība ir 755,26 km², pēc 2015. gada datiem pilsētā dzīvo 1 774 242 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā dzīvo 5 046 182 iedzīvotāji. Tā ir otrā lielākā Vācijas pilsēta aiz Berlīnes un astotā lielākā Eiropas Savienības pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.^[2]

Ziemeļos Hamburgas federālā zeme robežojas ar Šlēsvigas-Holšteinas federālo zemi, bet dienvidos ar Lejassaksijas federālo zemi. Hamburgas federālā zeme ir otrā mazākā Vācijas federālā zeme pēc platības.

Hamburga ir nozīmīgs Vācijas transporta mezgls. Hamburgas osta ir Vācijas lielākā osta pēc pārkrauto kravu daudzuma, otrā lielākā osta Eiropā aiz Roterdamas ostas un piecpadsmitā noslogotākā osta pasaulē. Hamburgas osta ir viena no populārākajām kruīza kuģu piestātnēm Eiropā. Hamburga ir bijusi nopietns finanšu centrs gadsimtiem ilgi. Hamburgā atrodas Berenbergas banka, kas ir otrā vecākā banka pasaulē un ir dibināta 1590. gadā.^[3] Tā ir arī nozīmīgs industrijas un mediju centrs.

Hamburga ir arī nozīmīgs tūrisma galamērķis gan Vācijas iedzīvotājiem, gan tūristiem no citām valstīm. 2015. gadā tā tika atzīta par sešpadsmito labāko pilsētu pasaulē pēc dzīves apstākļiem.^[4] Tā ir Johannesa Brāmsa dzimtā pilsēta.

Vēsture

Hamburga radās 9. gadsimta sākumā, bet 834. gadā šeit tika nodibināta bīskapija, un tās pirmais bīskaps Ansgars tiek godināts par Ziemeļvalstu apustuli. Tomēr 845. gadā vikingu kuģu flote uzbrūk pilsētai un to noposta. Divus gadus pēc tam tiek nodibināta kopēja Hamburgas-Brēmenes bīskapija, bet kad 1030. gadā, 1066. gadā un 1072. gadā obodrīti uzbrūk pilsētai, bīskapija tiek pārcelta uz Brēmeni.

1241. gadā Hamburga kopā ar Lībeku nodibina savienību, ko uzskata par Hanzas sākumu.

1520. gados Hamburga pāriet protestantismā, un uzņem daudz bēgļu no Nīderlandes un Francijas. 1768. gadā, kad pilsēta atrodas Dānijas pakļautībā, tai tiek piešķirts Impērijas brīvpilsētas statuss.

Ļoti strauji Hamburga attīstās 19. gadsimta beigās, kad iedzīvotāju skaits četrkāršojas. Otrā pasaules kara laikā Hamburga tiek ļoti stipri nopostīta, pēc dažu pētnieku domām civiliedzīvotāju upuru skaits no sabiedroto aviācijas uzlidojumiem ir lielāks, kā Drēzdenes bombardēšanā.

Sports

Tāpat kā visā valstī Hamburgā populārākais sporta veids ir futbols. Vācijas Bundeslīgā spēlē futbola klubs Hamburger SV. Augstākajā līgā ir spēlējis arī futbola klubs FC St. Pauli, kas pašlaik (2012./2013. gada sezonā) spēlē otrajā spēcīgākajā Vācijas līgā. 2006. gada FIFA Pasaules kausa ietvaros Hamburgas stadionā AOL Arena, tagad Imtech Arena, tika aizvadītas piecas spēles.

Vācijas hokeja līgā spēlē Hamburg Freezers, savukārt labākā rokasbumbas komanda ir HSV Hamburg. Ir attīstīti arī citi sporta veidi, ne tikai komandas, bet arī individuālajās disciplīnās.

Hamburgā atrodas viens no vecākajiem akadēmiskās airēšanas klubiem.

Hamburgas apkārtnē kopš 1996. gada notiek augstākās kategorijas viendienas šosejas riteņbraukšanas sacensības EuroEyes Cyclassics (iepriekš ar nosaukumiem HEW Cyclassics un Vattenfall Cyclassics).