Hūpenradio (norvēģu: Hopen radio) vai Hūpenes meteroloģiskā stacija (Hopen meterologiske stasjon) ir Norvēģijas vissezonas meteostacija Arktikā.[1] Izvietojusies Svalbāras arhipelāgam pieskaitītajā Hūpenes salā, tās austrumu krastā, Hūsdālenas ieplakā starp Verenšelda un Kollera kalniem un ir vienīgā salas apdzīvotā vieta. Stacijas pastāvīgais personāls ir četri cilvēki.

Hūpenradio
Hopen radio
Hūpenradio (Svalbāra)
Hūpenradio
Hūpenradio
Valsts piederība Karogs: Norvēģija Norvēģija
Koordinātas: 76°30′33″N 25°00′52″E / 76.50917°N 25.01444°E / 76.50917; 25.01444Koordinātas: 76°30′33″N 25°00′52″E / 76.50917°N 25.01444°E / 76.50917; 25.01444
Novietojums Hūpene
Stacijas tips vissezonas
Atvērta 1943. g.
Pieder Norsk Polarinstitutt
Personāls vasarā 4
Personāls ziemā 4
Augstums v.j.l. 8 m
Mājaslapa hopenmeteo.no

Vēsture labot šo sadaļu

Pirmo meteostaciju «Svartisen» ierīkoja Vācijas Luftwaffe apgādes dienests 1943. gadā. Aprīkojumu un personālu uz salu nogādā ar zemūdeni un daļa aprīkojuma gāja bojā, tādēļ stacija darbu sākt nevarēja. 1944. gadā salā tika ierīkota otrā stacija «Helhus», kura darbojās un sūtīja ziņojumus līdz pat 1945. gada 5. augustam, kad personāls tika evakuēts.

1946. gada 8. oktobrī staciju pārņēma Norvēģija. 1948. gadā stacijā notika ugunsgrēks — nodega elektrostacija un noliktava. 1951. gadā tika uzbūvēta rezerves stacija, kas tika aprīkota, lai aizstātu galveno staciju ugunsgrēka gadījumā. 1953. gadā uzbūvēta pirts. 1955. gadā uzbūvēta Johshita salas rietumu krastā. 1957. gadā izbūvēta jauna galvenā ēka, 1959. gadā — elektrostacija. Kopš 1965. gada stacijā darbojas starptautiskas ekspedīcijas no Zviedrijas, Nīderlandes un Anglijas. 1973. gadā 10 km uz ziemeļiem no stacijas, Smohumpena austrumu pusē izbūvēts lidlauks ārkārtas situācijām, kas darbojās līdz 1975. gadam. 1980.—1990. gados tiek atjaunota lielākā daļa stacijas būvju un iekārtu, izbūvēts helikopteru lidlauks, uzstādīts satelītsakaru aprīkojums, ierīkotas attālās būves.

Stacijas aprīkojums labot šo sadaļu

Hūpenes meteostacija veidojas no galvenās ēkas, garāžas un siltās noliktavas, degvielas glabātuves (120 m³ dīzeļdegvielas), rezerves stacijas, laivu mājas, viesu nama un aukstās noliktavas. Dienvidos no stacijas atrodas helikopteru lidlauks ar degvielas glabātuvi, netālu vairākas radiosakaru un satelītu antenas. Elektrību stacijā nodrošina divi dīzeļģeneratori. Notekūdeņu attīrīšanas iekārta.

Stacijas teritorijā atrodas 1908. gadā būvēta Nilsebū mednieku būda, kas ir aizsargājams vēstures piemineklis. Aizsargājami objekti ir arī kapsēta un piemineklis.

Ārpus stacijas visā salas teritorijā izvietotas vairākas būves, daļa no kurām ir vēstures pieminekļi, bet daļa ir būvētas stacijas pētniecības darba vajadzībām. Tās ir (no ziemeļiem uz dienvidiem) Beisarhytta (1923. g., vēsturiska; tikai gruveši), Beisarstua (1973), Casa Blanca (1986), Russehytta (1908, vēsturiska), Bjørnebo (1971), Rudihytta (vēsturiska), Johshytta (1956), Camp Skakk (1963), Sørhytta (1997).

Darbība labot šo sadaļu

Stacijas galvenā darbības joma ir regulāra meteoroloģisko novērojumu veikšana un SYNOP un METAR ziņojumu sagatavošana un nosūtīšana. Papildus tam ziemā Norvēģijas Polārā institūta uzdevumā tiek veikta ledus novērošana. Stacijā ir aprīkojums Saules starojuma, ziemeļblāzmas, tektonikas un citu novērojumu veikšanai.

Tiek veikta arī salas leduslāču, valzirgu, polārlapsu, roņu, putnu un citu faunas pārstāvju novērošana un uzskaite.

Atsauces labot šo sadaļu