Frīdrihs fon Lēviss of Menārs
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs (vācu: Friedrich von Löwis of Menar, krievu: Фёдор Фёдорович Левиз; 1767–1824) bija vācbaltiešu virsnieks un politiķis, Berģu muižas (Bergshof an der Jägel) un vairāku citu muižu īpašnieks. Vidzemes landmaršals (1818–1822).[1]
| Frīdrihs fon Lēviss of Menārs Friedrich von Löwis of Menar | |
|---|---|
 Frīdrihs fon Lēviss of Menārs (Dž. Deiva glezna, 1825) | |
| Vidzemes landmaršals | |
|
Amatā 1818. gads — 1822. gads | |
| Priekštecis | Frīdrihs Reinholds Šulcs fon Ašerādens |
| Pēctecis | Oto Johans Magnus fon Rihters |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1767. gada 6. septembris Hāpsala, Igaunijas guberņa, Krievijas impērija (Tagad  Igaunija) |
| Miršanas dati |
1824. gada 16. aprīlī (56 gadu vecumā) Sēļu muiža, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija, (Tagad  Latvija) |
| Tautība | vācbaltietis |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Johanna Vilhelmīne Posi |
| Reliģija | Luterānisms |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu
Dzimis 1767. gada 17. (6.) septembrī Hāpsalā Krievijas impērijas ģenerālmajora un Nurmes muižas īpašnieka Reinholda Frīdriha Lēvisa of Menāra (1731–1794) un viņa sievas Dorotejas Elizabetes (1744–1799) ģimenē. Cēlies no Lēvisu of Menāru dzimtas. Jau piecu gadu vecumā viņu 1772. gadā pierakstīja Maskavas karabinieru pulkā, 1773. gadā Kazaņas kirasieru pulkā. Pēc mācībām pie mājskolotāja viņu 1782. gadā paaugstināja par podporučiku Rēveles kājnieku pulkā, 1786. gadā par poručiku Narvas kājnieku pulkā. 1788. gadā viņš piedalījās Krievijas-Zviedrijas karā (1788-1790) Somijā. 1791. gadā viņu majora pakāpē iecēla par grenadieru bataljona komandieri un viņš piedalījās kaujās pret Koscjuško vadīto Polijas konfederātu karaspēku. 1797. gadā viņu paaugstināja par pulkvedi, no 1798. gada viņš komandēja Rīgas kirasieru pulku.
1797. gadā Frīdrihs fon Lēviss of Menārs apprecējās ar Johannu Vilhelmīni Posi. 1799. gadā tika paaugstināts par ģenerālmajoru un Kazaņas kirasieru pulka komandieri, 1800. gadā par Jekaterinoslavas kirasieru pulka komandieri. 1802. gadā atvaļinājās no aktīvā karadienesta un saimniekoja savās muižās.
Sakarā ar Krievijas impērijas iesaistīšanos karā ar Napoleonu viņš 1805. gadā tika atjaunots karadienestā un nozīmēts par Jaroslavļas musketieru pulka komandieri. Pēc 1805.—1807. gada kaujām viņu paaugstināja par ģenerālleitnantu un 10. divīzijas komandieri. 1810. - 1811. gadā Frīdrihs fon Lēviss of Menārs komandēja moldāvu armijas korpusu karā pret Osmaņu impēriju.[2]
1812. gada kara laikā ģenerālis Frīdrihs fon Lēviss tika norīkots Rīgas kara gubernatora Johana Esena pakļautībā un iecelts par karaspēka vienības komandieri Rīgas aizstāvēšanai pret uzbrūkošo Napoleona Lielās armijas prūšu karaspēku. Piedalījās kaujā pie Iecavas, kur Krievijas armija cieta sakāvi. Toties 1812. gada 10. augustā viņa komandētā armijas vienība uzvarēja kaujā pie Ķekavas.
1813. gadā vadīja Dancigas aplenkumu, pēc tam komandēja 25. kājnieku divīziju. 1814. gada 2. oktobrī pēc paša vēlēšanās atvaļinājās no karadienesta. 1818. gada 19. jūnijā viņu ievēlēja par Vidzemes bruņniecības maršalu.
1822. gadā nonāca konfliktā ar Baltijas un Rīgas ģenerālgubernatoru Filipu Pauluči un atkāpās no sava amata.
Miris 1824. gada 28. (16.) aprīlī Sēļu muižā pie Mazsalacas.
Literatūra
labot šo sadaļu- Henning von Löwis of Menar. Ich wäre gern geblieben. Das Leben des Friedrich von Löwis of Menar zwischen 1767 und 1824 nebst einigen Familiennachrichten und einer Nachfrage über Alexander Puschkins Verbindung zum Hause von Löwis of Menar. Rostock: Reich, 2006. ISBN 3861671514 Andmed ESTERis[novecojusi saite]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1.1: Livland, Görlitz, 1929, lk.107
- ↑ «The Napoleon Series: Russian Generals of the Napoleonic Wars: Lieutenant General Friedrich von Lowis of Menar». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 11. martā.