Gustavs Kiršteins

Gustavs Kiršteins (dzimis 1917. gada 19. janvārī, miris 1992. gada 11. decembrī) bija padomju bokseris un boksa treneris.

Gustavs Kiršteins Густав Александрович Кирштейн Personīgā informācija Dzimis 1917. gada 19. janvārī Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija Miris 1992. gada 11. decembrī Maskava, PSRS

Dzīvesgājums

Dzimis 1917. gada 19. janvārī Rīgā vācieša un baltkrievietes ģimenē, kura pirms revolūcijas pārvākusies uz Maskavu. Bija divas jaunākās māsas. 14 gadu vecumā, pēc tēva nāves 1931. gadā sācis strādāt dārzeņu bāzē, pēc gada sācis mācīties rūpnīcas skolā (profesionālās pamatizglītības iestāde), nodarbojās tās boksa pulciņā. 1935. gadā pēc virpotāja specialitātes iegūšanas sācis strādāt rūpnīcā "Aviahim" par ražošanas apmācības meistaru. Līdzās darbam piedalījās pilsētas boksa sacensībās. Iestājies Maskavas Fizkultūras institūta Treneru augstākajā skolā. Uzstājās vieglajā svarā, kļuvis par Vissavienības Arodbiedrību centrālās padomes boksa sacīkšu sudraba medaļnieku (1936) un uzvarētāju (1937), 1939. gadā PSRS boksa čempionātā izcīnijis bronzas medaļu, tai pašā gadā ieguvis PSRS sporta meistara nosaukumu.

1941. gada jūnijā iesniedzis lūgumu nosūtīt viņu kā brīvprātīgo uz fronti, bet jūlijā stājies spēkā PSRS AP Prezidija dekrēts par valstī dzīvojošo vāciešu izsūtīšanu uz attālākajiem apvidiem, tā G. Kiršteins kopā ar māti un māsām izsūtīts uz Karagandu ogļu raktuvju celtniecībai. Nokļuvis Sevurallagā, kur strādāja par mežcirti, krāvēju, gaterī, pēc kara par šaursliežu dzelzceļa mašīnista palīgu.

1946. gadā saņēmis atvaļinājumu, apmeklēja Karagandā slimojošo māti. Pēc vietējo komjaunatnes un fizkultūras apgabala komiteju aizbildnības G. Kiršteins ar Iekšlietu ministrijas pavēli atstāts Karagandā boksa darbam. Apprecējies ar Gaļinu Ševčenko. Trenēja jaunatni un pats turpināja sacensties.

1947. gadā G. Kiršteins pirmo reizi kļuva par Kazahijas boksa čempionu vieglajā svarā, viņa vadītā jaunatnes boksa sekcija uzvarēja republikas komandu sacīkstēs. No 1948. līdz 1955. gadam bija Kazahijas boksa izlases treneris, viņa vadībā izlase uzvarēja visās Vidusāzijas republiku spartakiādēs. Pārcelts uz Almati, vadīja "Trudoviji rezervi" boksa sekciju. Līdzās trenera darbam kļuvis par Kazahijas un Vidusāzijas boksa čempionu.

1955. gadā atgriezies Maskavā, bija treneris sporta biedrībās "Trudoviji rezervi", "Trud", "Dinamo", viens no PSRS boksa izlases treneriem. 1972. gadā filmējies trenera lomā filmā «Бой с тенью» ("Kauja ar ēnu"). 1976. gadā devies pensijā, bet turpināja trenēt jaunatni Kaļiņingradā (līdz 1979. gadam) un Maskavā (līdz 1992. gadam).

Miris 1992. gada 11. decembrī.