Oļegs Skarainis (1923—2017) bija latviešu tēlnieks, Salaspils memoriāla (1967) skulptūru autors.

Oļegs Skarainis
Dzimis 1923. gada 5. augustā
Valsts karogs: Padomju Savienība Taganroga, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2017. gada 11. decembrī (94 gadu vecumā)
Ragaciems, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nozares tēlniecība
Mācījies Latvijas Mākslas akadēmija
Slavenākie darbi Salaspils memoriāls (1967)
Skolotāji Teodors Zaļkalns

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis kā Osvalds Gaujērs 1923. gada 5. augustā Taganrogā (pēc LPE datiem Tveras apgabalā[1]) strādnieka Jūlija Gaujēra, bijušā latviešu strēlnieka, un Sofijas Skaraines ģimenē. Pēc rūpnīcas skolas beigšanas viņš iestājās Taganrogas industriālajā tehnikumā, bet pēc tēva aresta NKVD "Latviešu operācijas" laikā 1937. gadā viņš bija spiests pamest mācības, nomainīja vārdu un uzvārdu un strādāja rūpnīcā. Otrā pasaules kara laikā, kad Vērmahts okupēja Taganrogu, viņu nosūtīja piespiedu darbā uz Vāciju strādāt lidmašīnu remonta rūpnīcā netālu no Hamburgas. Pēc kara viņš nokļuva amerikāņu okupācijas zonā, tika izdots PSRS un nometināts Sahalīnas salas dienvidos. 1947. gadā Oļegs Skarainis ieradās Rīgā, kur mācījās vakarskolā, strādāja par atslēdznieku un pārdeva savus stikla gleznojumus. No 1952. līdz 1958. gadam viņš studēja Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļā pie Teodora Zaļkalna. LMA beigšanas diplomdarbs bija skulptūra "Latviešu strēlnieki". 1959. gadā Skarainis piedalījās Salaspils memoriālā ansambļa ideju konkursā, pēc Kārļa Zemdegas ieteikuma žūrija izvēlējās viņa piedāvāto skulptūru projektu.

Vēlāk strādāja arī citiem monumentāliem darbiem, bet nereti palika ievērības ēnas pusē. Mūža nogalē dzīvoja Ragaciema "Skarās", kur miris 2017. gada 11. decembrī.

  • Salaspils memoriālais ansamblis (1967);
  • kapa piemineklis režisoram A. Amtmanim-Briedītim Meža kapos (1970),
  • "Viktora Haras dziesma", bronza (1975),
  • "Če Gevara", bronza (1980),
  • "Kaķis", bronza (1980),
  • "Mani vecāki", bronza (1983),
  • 1905. gada revolūcijai veltītais ansamblis Dobelē (1987),
  • “Rozes mātei” R. Blaumaņa muzejā Brakos (1992),
  • piemineklis pulkvedim Briedim Pulkveža Brieža ielā Rīgā (1998),
  • piemiņas zīme pirmajai latviešu teātra izrādei Kronvalda parkā Rīgā (1993),
  • kapa piemineklis kinorežisoram J. Podniekam Meža kapos (1993),[2]
  • piemineklis Mihailam Tālam Vērmanes dārzā (2000)
  • atjaunotais piemineklis pulkveža Jāņa Baloža brigādes cīnītājiem Piņķos (2003)