Guerichosteus heterolepis

Guerichosteus heterolepis ir gīrihosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā. Sugu pirmo reizi aprakstīja I.Preobraženskis 1911. gadā kā Psammosteus heterolepis. 1933. gadā V. Gross sugu pieskaitīja psammolepjiem, 1940. gadā D. Obručevs — šizostejiem, bet 2018. gadā V. Glinskis un D. Pinakina to pieskaitīja gīrihostejiem. G. heterolepis lektotips ir branhialās plātnes fragments, kas tika atrasta pie Tori Pernu upes krastos vidusdevona pērnavas svītas, nogulumos. Nosaukums G. heterolepis nozīmē (hetero — dažāds + lepis — zvīņa) dažādzvīņains gverihostejs, sakarā ar dažāda izmēra ādas zobiem uz plātnēm. Suga ir izplatīta Igaunijas pērnavas svītas nogulumos pie Oores un Tori ciema Pernu upes krastā, kā arī, iespējams, Lietuvā, Krekenavas urbumā (dziļums 383,5-383,6 m). Šī suga ir pērnavas svītas ihtiofaunas zonas vadfosilija.

Guerichosteus heterolepis (Preobrazhensky, 1911)
G. heterolepis orbitālā plātne.
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Virsklase	Bezžokļaiņi (Agnatha)
Klase	Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
Apakšklase	Dažādvairodži (Heterostraci)
Kārta	Pteraspidiformes
Apakškārta	Psammosteida
Dzimta	Guerichosteidae
Ģints	Guerichosteus
Suga	Guerichosteus heterolepis

Apraksts

G. heterolepis bija vidēja izmēra bezžokļaiņi. Ādas zobi vietām ir ļoti lieli (5-14 uz 1 cm), kupolveidīgi, pamatnē apaļi, nedaudz izstiepti vai asimetriski-daudzstūraini, augsti un blīvi izvietoti. Uz tiem reizēm ir sīku pauguriņu radiālas rindas, kas bieži vien saplūst ķīlīšos. Zobiņi ir ļoti īsi. Starp lielajiem ādas zobiem bieži vien izvietoti arī sīki.

Branhiālā plātne ir ļoti šaura, eiribazāla. Muguras plātne izvietota mediāli un priekšējā sānu izbīdījuma zonā saaug ar vēdera plātni 10° leņķī. Orbitālā plātne ir apmēram trīsstūrveida formā. Acs atvere 3,7-4,0 mm liela.

Salīdzinājums

Galvenā sugu raksturojošā īpašība ir kaulu ornamentējumā. Ādas zobu lielums var sasniegt lielus izmērus, reizēm pārsniedzot pat Pycnosteus palaeformis ādas zobu izmērus. Zobu augstā, kupolveidīgā forma atšķir G. heterolepis no citām sugām. Savdabīgi ir arī vietām uz ādas zobiem sastopamie radialās rindās izvietotie sīkie pauguriņi, kas saplūstot veido ķīlīšus. Orbitālās plātnes garums, līdzīgi kā Pycnosteus tuberculatus, pārsniedz platumu. Pēc formas un augšanas centra izvietojuma postorbitālā plātne ir līdzīga kā Schizosteus striatus sugai.