Grobiņas pagasts
Grobiņas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos Liepājas ezera krastā. Robežojas ar sava novada Medzes, Gaviezes, Bārtas, Tadaiķu, Otaņķu un Nīcas pagastiem un Grobiņas pilsētu (iekļauj no visām pusēm) un Liepājas pilsētu.
Grobiņas pagasts | |
---|---|
Novads: | Dienvidkurzemes novads |
Centrs: | Dubeņi |
Kopējā platība:[1] | 131,4 km2 |
• Sauszeme: | 123,6 km2 |
• Ūdens: | 7,7 km2 |
Iedzīvotāji (2023):[2] | 2 350 |
Blīvums (2023): | 19,0 iedz./km2 |
Izveidots: | 1820. gadā |
Grobiņas pagasts Vikikrātuvē |
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Aļļupīte, Ālande, Cūkupīte, Kazupe, Kārļupīte.
Ezeri labot šo sadaļu
Vēsture labot šo sadaļu
Mūsdienu Grobiņas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Iļģu muiža (Gut Illien), Rolavas muiža (Gut Roloff, Rolava).
Grobiņas kroņa pagasts izveidots ap 1820. gadu. Līdz 1905. gadam tam pievienoti Mežnieku, Pilenieku, Iļģu un Grobiņas mežniecības pagasti, pēc 1912. gada - Grobiņas mācītājmuižas pagasts. 1935. gadā Grobiņas pagasta teritorija bija 143,9 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Grobiņas, Baltpurvu un Tosmares ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Grobiņas ciemam pievienoja daļu Rolavas un Tosmares ciemu. 1956. gadā Grobiņas ciemu pakļāva Grobiņas pilsētai kā tās lauku teritoriju. 1975. gadā Grobiņas ciemu atjaunoja. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Grobiņas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Grobiņas novadā. 2021. gadā Grobiņas novads tika iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija ar pieturas punktiem "Ilgale" un "Rolava", kas slēgta 1964. gadā.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Dubeņi, Cimdenieki, Iļģi, Robežnieki, Ālande, Rolava, Gūžas. Pagasta pārvalde atrodas Dubeņos, bet līdz 2011. gadam tā atradās Grobiņas pilsētai līdzās esošajā Otaņķu ielā.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Ansis Petrevics (1882—1941) — tieslietu (1925—1926), finanšu (1928—1931), iekšlietu ministrs (1931).
- Andrejs Freimanis (1914—1994) — Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks. Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |