Grobiņas pagasts
Grobiņas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos Liepājas ezera krastā. Robežojas ar sava novada Medzes, Gaviezes, Bārtas, Tadaiķu, Otaņķu un Nīcas pagastiem un Grobiņas pilsētu (iekļauj no visām pusēm) un Liepājas pilsētu.
Grobiņas pagasts | |
---|---|
Novads: | Dienvidkurzemes novads |
Centrs: | Dubeņi |
Kopējā platība:[1] | 131,4 km2 |
• Sauszeme: | 123,6 km2 |
• Ūdens: | 7,7 km2 |
Iedzīvotāji (2024):[2] | 2 368 |
Blīvums (2024): | 19,2 iedz./km2 |
Izveidots: | 1820. gadā |
Grobiņas pagasts Vikikrātuvē |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuAļļupīte, Ālande, Cūkupīte, Kazupe, Kārļupīte.
Ezeri
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļuMūsdienu Grobiņas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Iļģu muiža (Gut Illien), Rolavas muiža (Gut Roloff, Rolava).
Grobiņas kroņa pagasts izveidots ap 1820. gadu. Līdz 1905. gadam tam pievienoti Mežnieku, Pilenieku, Iļģu un Grobiņas mežniecības pagasti, pēc 1912. gada - Grobiņas mācītājmuižas pagasts. 1935. gadā Grobiņas pagasta teritorija bija 143,9 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Grobiņas, Baltpurvu un Tosmares ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Grobiņas ciemam pievienoja daļu Rolavas un Tosmares ciemu. 1956. gadā Grobiņas ciemu pakļāva Grobiņas pilsētai kā tās lauku teritoriju. 1975. gadā Grobiņas ciemu atjaunoja. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Grobiņas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Grobiņas novadā. 2021. gadā Grobiņas novads tika iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija ar pieturas punktiem "Ilgale" un "Rolava", kas slēgta 1964. gadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļu
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Dubeņi, Cimdenieki, Iļģi, Robežnieki, Ālande, Rolava, Gūžas. Pagasta pārvalde atrodas Dubeņos, bet līdz 2011. gadam tā atradās Grobiņas pilsētai līdzās esošajā Otaņķu ielā.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Ansis Petrevics (1882—1941) — tieslietu (1925—1926), finanšu (1928—1931), iekšlietu ministrs (1931).
- Andrejs Freimanis (1914—1994) — Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks. Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |