Grizoni
Grizoni jeb Dienvidamerikas tiņi (Galictis) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.
| Grizoni Galictis (Bell, 1826) | |
|---|---|
 Mazais grizons (Galictis cuja) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) |
| Ģints | Grizoni (Galictis) |
 Grizoni Vikikrātuvē | |
Grizoni dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropiskajos mežos, kā arī sausākos mežos, krūmājos un atklātos zālājos.[1] Lielie grizoni (Galictis vittata) ir plaši sastopami Dienvidamerikas ziemeļu daļā un Centrālamerikā līdz Meksikas dienvidiem, toties mazie grizoni (Galictis cuja) sastopami Dienvidamerikas dienvidu daļā.[2]
Vārds "grizons" ir cēlies no franču valodas, gris nozīmē pelēks.[1]
Izskats un īpašības labot šo sadaļu
Grizoni ir apmēram pusmetru gari un sver 1—3 kg. Mazais grizons ir nedaudz mazāks par lielo grizonu. Ārēji grizoni atgādina ūdeles ar īsām astēm. Arī kājas grizoniem ir īsāks nekā ūdelēm, un ķermeņi nedaudz masīvāki. Kažoka krāsa visai ķermeņa augšdaļai ir sudraboti pelēka, bet kājas, purns, pakakle un vēders melni. Balta josla sejā izceļ uzacu daļu, tieši virs acīm un stiepjas visa kakla garumā, atdalot melno pakakli no pelēkās augšdaļas.
Grizoni kritušu koku dobumos vai akmeņu krāvumos veido migu. Grizoni ir tipiski plēsēji, un galvenokārt pārtiek no gaļas. Grizoni medī gan naktī, gan dienā, bieži nelielās grupās. Ikviens mazāks dzīvnieks par grizonu ar kļūt par tā medījumu, kā ķirzakas, čūskas, vardes, putni, peles, šinšillas un citi grauzēji. Grizoni tāpat izēd no ligzdām olas un apēd kādu augli.[1]
Sistemātika labot šo sadaļu
- Grizonu ģints (Galictis)
- Lielais grizons (Galictis vittata)
- Mazais grizons (Galictis cuja)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «New Page 1». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 23. janvārī.
- ↑ Nowak, Ronald M. (2005). Walker's Carnivores of the World. Baltimore: Johns Hopkins Press ISBN 0-8018-8032-7
