Huberts Gofs

(Pāradresēts no Gofs)

Huberts Delapērs Gofs, arī Huberts Gohs (angļu: Sir Hubert de la Poer Gough; 1870. gada 12. augusts1963. gada 18. marts), bija Britu impērijas armijas virsnieks, ģenerālleitnants. Komandēja Britu 5. armiju Pirmajā pasaules karā (1916-1918). Latvijas brīvības cīņu laikā bija Antantes militārās misijas vadītājs Baltijas valstīs.

Huberts Delapērs Gofs
Sir Hubert de la Poer Gough
Kā Britu armijas ģenerālleitnants (1916)
Kā Britu armijas ģenerālleitnants (1916)
Personīgā informācija
Dzimis 1870. gada 12. augustā
Londona, Anglija
Miris 1963. gada 18. martā (92 gadi)
Londona, Anglija
Tautība anglis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālleitnants
Dienesta laiks 18891922
Valsts Britu impērija
Vienība Britu 5. armija
Kaujas darbība Britu Indijas kari
Otrais Būru karš
Pirmais pasaules karš
Latvijas brīvības cīņas
Cits darbs Antantes militārās misijas vadītājs Baltijas valstīs

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1870. gadā Londonā dižciltīgā angļu ģimenē ar senām militārām tradīcijām. Mācījās Ītonas koledžā, 1888. gadā sāka studijas Karaliskajā Militārajā akadēmijā, bet 1889. gadā iestājās armijā un piedalījās Britu Indijas karā ar puštunu ciltīm - Tīras operācijā (1897–1898) un Otrajā Būru karā (1899-1902).

Pēc atgriešanās Anglijā Gofs bija instruktors militārajā koledžā (1904-1906), pēc tam tika iecelts par 16. ulānu pulka (16th The Queen's Lancers) komandieri. 1911. gadā viņš kļuva par brigādes ģenerāli un 3. Kavalērijas brigādes komandieri.

Pirmajā pasaules karā ģenerālis Gofs komandēja Britu 7. kājnieku divīziju (1914), I korpusu (1915). Sommas kaujā 1916. gada jūlijā-novembrī viņš kā ģenerālleitnants jau komandēja Britu Rezerves armiju, kas 1916. gada oktobrī tika pārdēvēta par Britu 5. armiju. 1917. gada jūlijā piedalījās Trešajā kaujā pie Ipras. Vācijas armijas ofensīvas (Michael-Schlacht) laikā 1918. gada martā Gofa komandētā armija atkāpās, taču noturējās pozīcijās pie Sommas upes. Šīs militārās neveiksmes dēļ ģenerālis Gofs tika atstādināts no amata.

Pēc Kompjeņas pamiera noslēgšanas ģenerālis Gofs piedalījās Antantes valstu militārajā misijā Baltijas valstīs. No 1919. gada maija viņš uzturējās Somijā, bet pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas 8. jūlijā misija no Helsinkiem pārcēlās uz Antantes spēku kontrolēto Rīgu. Viņš panāca Rīdigera fon der Golca komandētā Vācijas VI Rezerves korpusa izvešanu uz Vāciju un iecēla britu pulkvežleitnantu Haroldu Aleksanderu par Baltijas landesvēra komandieri. 7. augustā Gofs piespieda Ziemeļrietumu armijas pavēlnieku Nikolaju Judeņiču oficiāli atzīt Igaunijas Republikas tiesības uz neatkarību. Tā kā tas bija pretrunā ar Francijas ārpolitisko pamatlīniju - "vienotas un nedalāmas Krievijas atjaunošanu", tad ģenerālis Gofs tika atsaukts no Baltijas.

1920. gadā Gofs atgriezās Lielbritānijā un demobilizējās 1922. gadā. Vecumdienās rakstīja memuārus un bija Šemroka kluba (Shamrock Club) prezidents Londonā. Miris 92 gadu vecumā 1963. gadā.

Memuāri labot šo sadaļu

  • Hubert Gough. Fifth Army. London: Hodder & Stoughton, 1931
  • Hubert Gough. The March retreat. London: Cassell, 1934
  • Hubert Gough. Soldiering on: being the memoirs of General Sir Hubert Gough. London: Arthur Barker, 1954

Literatūra labot šo sadaļu

  • Walker, Jonathan The Blood Tub - General Gough and the Battle of Bullecourt 1917 Spellmount, 2000

Ārējās saites labot šo sadaļu