Gistavs Flobērs

Gistavs Flobērs; Gustave Flaubert
Personīgā informācija
Dzimis	1821. gada 12. decembrī ; Ruānā, Francijā
Miris	1880. gada 8. maijā (58 gadi); Ruānā, Francijā
Literārā darbība
Nodarbošanās	rakstnieks dramaturgs
Slavenākie darbi	Bovarī kundze
	Ietekmējies no
	Ietekmējis
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Gistavs Flobērs (franču: Gustave Flaubert, dzimis 1821. gada 12. decembrī, miris 1880. gada 8. maijā) bija franču romānu rakstnieks un dramaturgs, kuru uzskata par vienu no dižākajiem rietumu rakstniekiem.^{[nepieciešama atsauce]} Viņš ir visplašāk pazīstams kā pirmā izdotā romāna Bovarī kundze (Madame Bovary, 1857) autors. Flobēram raksturīgs ļoti sīkumains un skrupulozs rakstības stils.

DzīveLabot

JaunībaLabot

Flobērs piedzima 1821. gada 12. decembrī Ruānā, Ziemeļnormandijas reģionā Francijā. Viņš bija otrais ķirurga Ahileja-Kleofasa Flobēra (1784-1846) un Annas Justīnes Kerolīnas (dzim. Florio) (1793-1872) dēls. Viņš nodzīvoja dzimtajā pilsētā Ruānā līdz 1840. gadam, kad devās uz Parīzi studēt tieslietas.

Flobērs bija vienaldzīgs students. Viņam Parīze nepatika. 1840. gada beigās viņš apceļoja Pirenejus un Korsiku. 1846 gadā, pēc epilepsijas lēkmes, Flobērs pārtrauca studijas un atstāja Parīzi.

Pie mātesLabot

Flobērs pārvācās uz Ruānu dzīvot pie mātes, mājā pie Sēnas. Flobērs neapprecējās. No 1846. līdz 1854. gadam viņam bija mīlas dēka ar dzejnieci Luīzu Kolē (Louise Colet) (viņa rakstītās mīlas vēstules vēl ir saglabājušās). Biogrāfs Emīlijs Fagē (Émile Faguet)^[1] apgalvo, ka ar Luīzu Kolē bija vienīgās nopietnās romantiskās attiecības. Mīlas dēkas beigšanās noveda pie tā, ka viņš vēlējās tikai platonisku draudzību un apmeklēja prostitūtas.^[2]

1846. gadā viņš kopā ar savu ilggadējo draugu^[3] Maksimu Dikamu (Maxime du Camp) apceļoja Lielbritāniju. No 1849. līdz 1850. gadam viņš devās garā ceļojumā uz Tuvajiem Austrumiem. Apciemojot Grieķiju, Ēģipti un Beirutu, viņš esot saslimis ar sifilisu, bet Žans Pols Sartrs apgalvojis, ka Flobērs dēkas safantazējis. ^[4] Viņš slimoja ar veneriskajām slimībām lielāko daļu no dzīves.

Francijas-Prūsijas kara laikā prūšu kareivji okupēja Flobēra māju un 1872. gadā nomira viņa māte. Pēc viņas nāves rakstnieku piemeklēja finansiālas grūtības. 1880. gadā Flobērs cieta no triekas un 58 gadu vecumā nomira. Viņu apglabāja ģimenes mauzolejā Ruānā un pilsētas muzejā uzcēla pieminekli.^{[nepieciešama atsauce]}

Darbi un ietekmeLabot

Reālisma pārstāvis,^[5] ietekmējis Kafku, Zolā, Velbeku un citus.

Bibliogrāfija (nepilna)Labot

Vājprātīgā atmiņas (Mémoires d’un fou) (1838)
Bovarī kundze (1857) ISBN 978-5-401-00790-2
Salambo (Salammbô) (1862)
Jūtu audzināšana (L'Éducation sentimentale) (1869)
Svētā Antonija kārdināšana (La Tentation de Saint Antoine) (1874)
Trīs stāsti (Trois contes) (1877)
Buvārs un Pekušē (Bouvard et Pécuchet) (1881), izdots pēc nāves
Vispārpieņemto ideju vārdnīca (Dictionnaire des idées reçues) (1911), izdots pēc nāves
Novembris (1842)

AtsaucesLabot

↑ [1] Biogrāfs Emīlijs Fagē (Émile Faguet) (angliski)
↑ Gustave Flaubert. The desert and the dancing girls. Penguin books, 2005. 10–12. lpp. ISBN 0-14-102223-X. (angliski)
↑ [2] Maksims Dikams (latviski)
↑ [3] Flobēra sifiliss (angliski)
↑ [4] Dažas problēmas franču literātūrā (latviski)

Ārējās saitesLabot

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gistavs Flobērs.
[5] Ruānas universitātes arhīvs (franciski)
Brown, Frederick, Flaubert: a Biography, Little, Brown; 2006. ISBN 0-316-11878-8 Biogrāfija (angliski)

[1] [1] Biogrāfs Emīlijs Fagē (Émile Faguet) (angliski)

[2] Gustave Flaubert. The desert and the dancing girls. Penguin books, 2005. 10–12. lpp. ISBN 0-14-102223-X. (angliski)

[3] [2] Maksims Dikams (latviski)

[4] [3] Flobēra sifiliss (angliski)

[5] [4] Dažas problēmas franču literātūrā (latviski)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]