Vilis Krūmiņš
Vilis Krūmiņš (1919—2000) bija latviešu padomju politiķis, LKP CK Otrais sekretārs. Nacionālkomunistu vajāšanu laikā 1960. gadā atcelts no amata. Dabas muzeja direktors (1961—1999). Atmodas kustības dalībnieks, Latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētājs.[1]
Vilis Krūmiņš | |
---|---|
| |
Dzimšanas dati |
1919. gada 27. maijā Sēlpils pagasts, Jēkabpils apriņķis Latvija |
Miršanas dati |
2000. gada 26. augustā (81 gada vecumā) Rīga, Latvija |
Politiskā partija |
PSKP LTF |
Profesija | Latvijas Dabas muzeja direktors (1961—1999) |
Augstskola | Latvijas Universitāte |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1919. gada 27. maijā Sēlpils pagastā sava vectēva Jāņa Krūmiņa dzimtas mājā. Mācījies Jēkabpils valsts reālģimnāzijā (1935—1940). Uzsāka studijas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes ģeoloģijas nodaļā. Pirms kara pabeidza arī tautskolotāju kursus pie Rīgas Skolotāju institūta, iegūdams tiesības strādāt par skolotāju. Otrā pasaules kara laikā cīnījās 201. latviešu strēlnieku divīzijā, tika četrreiz ievainots un kontuzēts.
Pēc kara beigām darbojās komjaunatnē, pēc tam kompartijā. 1956.-1960. gadā bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas Otrais sekretārs. Līdztekus 1959. gadā pabeidza P. Stučkas Latvijas Valsts universitāti finanšu un kredīta specialitātē. 1960. gada februārī tika atcelts no amata, pēc tam bija LPSR izglītības ministrs un Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks kultūras jautājumos, bet no šā amata atbrīvots 1961. gada decembrī un 1962. gada 26. jūlijā norīkots darbā par Latvijas Dabas muzeja direktoru. Viņš vadīja muzeju līdz 1999. gadam. Dabas aizsardzība Vilim Krūmiņam ir bijusi tuva tēma vēl pirms stāšanās Dabas muzeja direktora amatā. Viņš bija viens no LPSR Dabas aizsardzības likuma pieņemšanas ierosinātājiem, aktīvi darbojās Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā un atbalstīja „Dabas un vēstures kalendāra” izdošanu[2]. Viņa vadībā muzeju paplašināja un izveidoja par Vissavienības Dabas muzeju metodisko centru dabas aizsardzības jautājumos un taksidermijā.[3]
1988. gada septembrī V. Krūmiņš bija Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa organizācijas komitejas loceklis,[4] pēc tam LTF Domes loceklis.[5]
Vilis Krūmiņš bija Latviešu strēlnieku apvienības dibināšanas iniciators 1989. gadā un tās priekšsēdētājs. PSRS tautas deputātu vēlēšanās 1989. gada 26. martā kandidēja 305. Jēkabpils vēlēšanu apgabalā,[6] un 1990. gada LPSR Augstākās padomes vēlēšanās kandidēja Rīgas vēlēšanu apgabalā no LTF saraksta, bet netika ievēlēts.
Miris 2000. gada 26. augustā Rīgā, apbedīts Meža kapos.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Inga Helmane. Laika pakāpienus skaitot (intervija ar Vili Krūmiņu). Laikraksts «Padomju Jaunatne» Nr. 205.-211., 1988. gada 17.oktobrī — 4. novembrī
- Vilim Krūmiņam — 101. Daba un Muzejs, Nr. 11, 2020[2].
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Ļeņina ordenis (1948)[7]
- Tēvijas Kara ordenis, 1. pakāpe (1945, 1985)[8]
- Tēvijas Kara ordenis, 2. pakāpe (1944)[8]
- Sarkanās Zvaigznes ordenis (1944)[8]
- Darba Sarkanā Karoga ordenis (1958)[9]
- Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts par mūža ieguldījumu izglītības darbā, 30 gadus vadot Latvijas Dabas muzeju (1999)[10].
Piezīmes un atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Miris Vilis Krūmiņš Diena, 2000. gada 29. augustā
- ↑ 2,0 2,1 https://www.dabasmuzejs.gov.lv/sites/default/files/2020-12/LDM_Jubilejas_izdevums_2020_web.pdf
- ↑ Latvijas Dabas muzeja bijušā ilggadējā direktora Viļa Krūmiņa 90. gadadienas atzīmēšana muzejā Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Lāsma Vagoliņa 2009. gada 25. maijā
- ↑ Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa organizācijas komitejas sēdes protokols Nr. 2. 1988. gada 6. septembrī
- ↑ LTF Dome
- ↑ ZIŅOJUMS par PSRS tautas deputātu vēlēšanu rezultātiem Latvijas PSR 1989. gada 26. martā
- ↑ «Padomju Jaunatne Nr.247 (11.12.1948) 1. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 26.01.2021.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 "Gatavojoties vēlēšanām". Arhivēts 2019. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē. Cīņa Nr.52 (03.03.1989) 1.lpp.
- ↑ «Cīņa Nr. 41 (18.02.1958) 2. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.05.2019. Skatīts: 26.01.2021.
- ↑ MK rīkojums nr. 87, 1999. g. 25. februāris
Ārējās saites
labot šo sadaļu- "Kā nīdēja nacionālkomunistus" — raksts par nacionālkomunistu kustību (Daina Bleiere, laikraksts "Latvijas Avīze", 2004.08.07.)