Gerhards Remlings
Gerhards Remlings (vācu: Gerhard Remmling; 1633 - 1695), latviski saukts Ģi(e)rts Remuliņš,[1] bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, dzejnieks un tulkotājs latviešu valodā. Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents (1691–1695).
| ||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1633. gada 25. janvārī Grobiņā luterāņu draudzes mācītāja Kārļa Remlinga (1600-1638) un viņa sievas Sofijas, dzimušas Buhholcas ģimenē kā jaunākais dēls. Viņa vecākais brālis Enohs Remlings kļuva par Iecavas draudzes luterāņu mācītāju. Gerhards Remlings studēja Kēnigsbergas un Vitenbergas universitātēs (1650-1653), iegūstot filozofijas maģistra grādu pēc disputa rektora Johana Šperlinga vadībā. Pēc atgriešanās dzimtenē bija Saukas luterāņu baznīcas mācītājs (1656–1662), vēlāk Sesavas draudzes mācītājs (1662–1685).[2]
1685. gadā viņš kļuva par Grobiņas draudzes mācītāju un prāvestu, 1691. gadā par Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas mācītāju, Kurzemes un Zemgales hercoga Frīdriha Kazimira galma mācītāju un superintendentu.
Miris 1695. gada 10. februārī Jelgavā.
Ģimene labot šo sadaļu
Gerhards Remlings bija precējies ar Elizabeti Margarētu, dzimušu Šmitu. Viņa vecākais dēls Nikolajs Kristofs Remlings (1657-1689) 1681. gadā kļuva par Vitenbergas Universitātes fakultātes asesoru, ap 1687. gadu bija Greifsvaldes Universitātes loģikas un metafizikas profesors. Jūlijs Grīners viņam veltīja dzejoli, kas noslēdzās ar divrindi latviski: "Dodiet Dievam gode, Tas dos jums pille bļode."[3]
Darbi labot šo sadaļu
Studiju laika darbi latīņu valodā:
- Disputatio, E Jul. Caes. Scalig. Exercit. IX. De Igne. [Disputs ar J. Šperlingu]. Wittenberg: Roehner (1686)
- Disputatio Physica De Mundo [Disputs ar J. Šperlingu]. Vitenberga: Hake (1653)
- Dissertatio Chronologica De Tempore Diluvii [kopā ar E. Štrauhu (Strauch, 1632-1682)]. Wittenberg: Fincelius (1653)
- Exercitationum Anti-Calvinianarum Vigesima Sexta De Gratia Vocationis, sive Gratiosa Redemptorum Vocatione [disputs ar J. Šarfu (Scharf, 1595-1660)]. Wittenberg: Roehner (1653)
Remlinga atdzejoto dziesmu teksti iekļauti:
- Lettische Geistliche Lieder und Collecten [Latviešu garīgās dziesmas un lūgšanas, Kurzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmata].. Mitau: Radetzky (1685)
- Lettische Geistliche Lieder und Psalmen [Latviešu garīgās dziesmas un psalmi, Vidzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmata]... Riga: Noeller (1685)
- Latviska dziesmu grāmata [Vidzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmata]. Riga: Wilcken.
- "Jaunā un mazā latviešu dziesmu grāmata" ar 365 dziesmām. Jelgava: J. F. Štefenhāgena izdevniecība (1779)[4]
Literatūra labot šo sadaļu
- Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1800. gadam: biogrāfijas. Rīga: LNB, 2000. 63 lpp. ISBN 998460733X.
- Ojārs Spārītis. Versija par Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu. Rīga: Zinātne, 2011. ISBN 9789984808949
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Jēkabs Lautenbahs. Latviešu literatūras vēsture. II daļa. Rīga: Zemnieka Domas, 1928, 591.-593. lpp.
- ↑ Frīdrihs Konrāds Gādebušs Livländische Bibliothek: nach alphabetischer Ordnung. Riga: Hartknoch, 1777. - 374 lpp.
- ↑ Māra Grudule, literatura.lv
- ↑ "Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata, kurā trīssimts sešdesmits un piecas jaukas garīgas dziesmas, kā arī rīta-vakara-ēdiena-svēdienas-svētku-atgriešanas un neveselu ļaužu lūgšanas atrodams." Ievietotas J. K. Baumbaha, J. Baumaņa, B.V. Bīnemaņa, L. Depkina, L. Derpera, S.G. Dīca, K. Fīrekera, N.F. Hespes, K. Lauterbaha, J.J. Mačevska, K.F. Neandera, J. Otonisa, J.D. Polsterna, G. Remlinga, J.F.K. Rozenbergera, G.F. Stendera, V. Šteineka, J.V. Veinmaņa, J. Višmaņa, kā arī citu neatšifrētu autoru dziesmas.