Johans Frīdrihs Rozenbergers
Johans Frīdrihs Kazimirs Rozenbergers (vācu: Johann Friedrich Casimir Rosenberger; 1731–1776) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un literāts.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1731. gada 7. jūnijā Jaunauces mācītājmuižā luterāņu mācītāja Oto Vilhelma Rozenbergera (miris 1764) un viņa sievas Marijas Magdalēnas, dzimušas Vulfas (mirusi 1799), ģimenē. Studēja teoloģiju Kēnigsbergas (1749–1750) un Rostokas Universitātēs (1751–1756), 1756. gadā iegūstot maģistra grādu. Studiju gados ar rapieri smagi ievainots sejā, brūce slikti dzija un izkropļoja seju. Pēc Septiņgadu kara sākuma atgriezās dzimtenē.
1758. gadā viņš apprecējās ar Jelgavas Sv. Annas draudzes mācītāja meitu Mariju Elizabeti Zeifārtu (Seiffart, mirusi 1803) un sāka kalpot kā palīgmācītājs Jelgavas Annas baznīcas latviešu draudzē. Pēc Zeifārta nāves viņš kļuva par draudzes virsmācītāju un Kurzemes konsistorijas piesēdētāju.
Rozenbergers sacerēja un atdzejoja baznīcas dziesmas, sakārtoja un rediģēja vācu un latviešu Kurzemes luterāņu dziesmu grāmatas. 1772. gadā slimības dēļ zaudēja redzi un no kalpošanas atstājās. 1773. gadā J. F. Stefenhāgena izdevniecība publicēja viņa stāstu krājumu "Salasīšana, pēc godīgas, jaukas un auglīgas laika kavēšanas pie tiem gariem ziemas vakariem".
Miris 1776. gada 18. oktobrī Jelgavā pēc smagas slimošanas.[1]
Darbi
labot šo sadaļu- Disquisitionis Theologicae, Ideam Generalem Unicae Verae Religionis Ex Scriptura Sacra, Et Specialiter Ex Rom.XII., 1.2.Evolventis, Sectionem Exegeticam Posterioris Versus Dicti Paulini Principia Formandae Ideae Generalis Constituentem [Disputs ar Dr. Joahimu Hartmani (1715–1795) Rostokas Universitātē]. Rostock: Röse (1755)
- Ad Verba Maledicentiam Simeiticam Concernentia. Dissertatio Solemnis Philologico-Critica Ad Verba Davidis, Maledicentiam Simeiticam Concernentia: Wekī jahweh 'āmar lō quallēl 'et-dāwīd. 2 San.XVI.10./ Quam, Annuente Numine Supremo, Consensu Amplissimae Facultatis Philosophicae, Sub Praesidio Pauli Theodoro Carpovii... Ad Diem IX. Septembris A. MDCCLVI. [maģistra darbs]. Rostock: Adler1 (1756)
- Kurzemes jauna un pilnīga dziesmu grāmata [garīgu dziesmu tulkojumi]. Jelgava: Lītke (1766)
- Mitauisches Gesangbuch [Jelgavas jeb Kurzemes vācu luterāņu dziesmugrāmata, redaktors kopā ar Kristiānu Hūnu, autors 9., 34., 99., 105., 141., 154., 159., 315., 427. dziesmai]. Jelgava: J.F.Stefenhāgens, 1771; atkārtoti izdevumi 1775, 1778, 1785, 1795.
- "Salasīšana, pēc godīgas, jaukas un auglīgas laika kavēšanas pie tiem gariem ziemas vakariem". Jelgava: J.F. Štefenhāgens (1773) ar plašu ievadu, kam seko 103 stāsti un fabulas prozā, 45 sakāmvārdi un 12 mīklas ar atminējumiem.
- "Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata" (1779) ar 365 dziesmām. Jelgava: J. F. Štefenhāgena izdevniecība.[2]
- "Svētas dziesmas tiem mīļiem latviešiem par labu sarakstītas." (1796) ar 257 dziesmām;
- Jauna un pilnīga latviešu dziesmu grāmata [garīgu dziesmu tulkojumi]. Jelgava: J.F. Stefenhāgens un dēls (1806)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ literatura.lv
- ↑ "Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata, kurā trīssimts sešdesmits un piecas jaukas garīgas dziesmas, kā arī rīta-vakara-ēdiena-svēdienas-svētku-atgriešanas un neveselu ļaužu lūgšanas atrodams." Ievietotas J. K. Baumbaha, J. Baumaņa, B.V. Bīnemaņa, L. Depkina, L. Derpera, S.G. Dīca, K. Fīrekera, N.F. Hespes, K. Lauterbaha, J.J. Mačevska, K.F. Neandera, J. Otonisa, J.D. Polsterna, G. Remlinga, J.F.K. Rozenbergera, G.F. Stendera, V. Šteineka, J.V. Veinmaņa, J. Višmaņa, kā arī citu neatšifrētu autoru dziesmas.