Garastītes
Garastītes, garastīšu ģints (Aegithalos) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.[1] Tās visas izplatītas Eirāzijā un lielākā sugu dažādība sastopama Himalaju reģionā vai tā tuvumā. Latvijā sastopama viena garastīšu ģints suga — garastīte (Aegithalos caudatus).[2]
Garastītes Aegithalos (Hermann, 1804) | |
---|---|
Melnrīkles zīlīte (Aegithalos concinnus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Garastīšu dzimta (Aegithalidae) |
Ģints | Garastītes (Aegithalos) |
Sinonīmi | |
| |
Garastītes Vikikrātuvē |
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuGarsatīšu ģints sugas ir neliela auguma putniņi ar garām astēm. To ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir apmēram 11 cm, svars 6—8 g. Lielākā ģintī, iespējams, savas garās astes dēļ ir garastīte, kuras ķermeņa kopējais garums lielākajiem īpatņiem ir 16 cm, tajā skaitā astes garums 10 cm, svars 10,4 g.[3] Lielākajai daļai sugu raksturīgs neuzkrītošs, pelēcīgi brūns apspalvojums. Dažām sugām ir košāks apspalvojums ar kontrastējošiem laukumiem, piemēram, melnrīkles zīlīte (Aegithalos concinnus).[4] Visām sugām ir smalki, īsi, konusveida knābji. Spārni ir proporcionāli īsi, noapaļoti, bet kājas garas.
Garstīšu dzimtas putni ir visēdāji un barojas ar kukaiņiem un ar citiem bezmugurkaulniekiem, ar dažādām augu daļām, sēklām, ogām. [5] Barību šie putni meklē kokos, parasti lapotņu daļā, retos gadījumos tie nolaižas arī uz zemes, vēl retāk kukaiņi tiek medīti gaisā lidojuma laikā. Ligzdām ir somas jeb maisveida forma, savīta no zirnekļu pavedieniem un ķērpjiem, no iekšpuses izklāta ar spalviņām. Ligzda tiek paslēpta koku lapotnes zaros un to parasti ir ļoti grūti ieraudzīt.[4] Dējumā 6—10 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiņiem. Vairākām sugām perē tikai mātīte, inkubācijas perioda ilgums 13—14 dienas. Mazuļi no ligzdas izlido 16—17 dienu vecumā.[4][6] Putnēni tiek baroti tikai ar kukaiņiem un zirnekļiem.[7]
Sistemātikas izmaiņas
labot šo sadaļuNesenā pagātnē garastīšu ģintī bija 7 sugas, bet mūsdienās ir 9 sugas. Āzijā dzīvojošās melnaču zīlītes pasugas tika sadalītas 3 sugās: Himalaju pasugai tikai dots vārds rudpieres zīlīte (Aegithalos iouschistos), Ķīnā un Mjanmas ziemeļos dzīvojošajai pasugai — melnaču zīlīte (Aegithalos bonvaloti), bet Mjanmā dzīvojošai pasugai — Birmas zīlīte (Aegithalos sharpei).[1][8]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Garastīšu ģints (Aegithalos)[1]
- Baltrīkles garastīte (Aegithalos niveogularis)
- Baltvaigu zīlīte (Aegithalos leucogenys)
- Birmas zīlīte (Aegithalos sharpei)
- Brūnā zīlīte (Aegithalos fuliginosus)
- Garastīte (Aegithalos caudatus)
- Melnaču zīlīte (Aegithalos bonvaloti)[1]
- Melnrīkles zīlīte (Aegithalos concinnus)
- Rudpieres zīlīte (Aegithalos iouschistos)
- Sudrabrīkles garastīte (Aegithalos glaucogularis)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 World Bird List: Bushtits, leaf warblers & reed warblers
- ↑ Latvijas daba: Garastīšu dzimta
- ↑ Alive: Long-tailed Tit (Aegithalos caudatus)
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Perrins, Christopher M. (2003). "Long-tailed Tits". In Perrins, Christopher. The Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. pp. 556–557. ISBN 1-55297-777-3.
- ↑ Kaufman, K. (1996). Lives of North American Birds. Houghton Mifflin: Boston.
- ↑ Li, J., Lv, L., Wang, Y., Xi, B., & Zhang, Z. (2012). Breeding biology of two sympatric Aegithalos tits with helpers at the nest. Journal of Ornithology, 153(2), 273-283.
- ↑ Harrap, Simon (2008). "Family Aegithalidae (Long-tailed Tits)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Christie, David. Handbook of the Birds of the World. Volume 13, Penduline-tits to Shrikes
- ↑ ITIS: Aegithalos bonvaloti[novecojusi saite]