Gaja
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Gaja (grieķu: Γαία Zeme) jeb Gēja[1] bija dieviete sengrieķu mitoloģijā, Zemes personifikācija.
Viena no pirmatnējiem jeb pirmsolimpiskajiem dieviem. Viņa esot piedzimusi no Haosa. Tā izskatījās kā disks, kas peldēja ūdenī. Viņa dzemdēja Urānu (debesis), kuru vēlāk apprecēja, un Kronu (laiks). Kronam viņa pareģoja to, ka tā dēls ieņems viņa vietu. Viņš apēda savus bērnus, bet vienīgais izglābās Zevs, kurš vēlāk ieņēma Krona vietu.
Viņai no Urāna piedzima ciklopi un titāni. Viņa tika uzskatīta arī par kalnu, jūras, dzīvības radītāju, kā arī par cilvēku ciltsmāti. Gaja tika uzskatīta par senās gudrības glabātāju un viņai bija zināma likteņa griba un likumi, tāpēc viņa tika identificēta ar Temīdu. Tāpat viņa bija mirušo sargātāja. Viņas kults bija izplatīts visas Senās Grieķijas teritorijā.
Piezīmes un atsaucesLabot
- ↑ Ideju vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC, Rīga, 170. lpp.
Ārējās saitesLabot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gaja |
- Par Gaju mitoloģijā un citur (angliski)
 | Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |