Ašebergi

Fon Ašebergi (vācu: von Ascheberg) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā un Krievijā.

Vēsture

Dzimta cēlusies no Ašebergas Minsteres apkārtnē tagadējā Ziemeļreinas-Vestfālenes zemē. Rakstos norādes par bruņinieku Godfrīdu no Ašebergas (Godefridus de Asscheberghe) atrodamas 1243. gadā. Droši zināms, ka tiešais dzimtas aizsācējs bija Ludgers no Ašebergas (Ludgerus de Ascheberg) 1317. gadā. Gosvins no Ašebergas iestājās Vācu ordenī un 1426. gadā bija Livonijas ordeņa Grobiņas fogts. Vēlāk uz Livoniju devās arī Vācu ordeņa brālis Stefans no Ašebergas, kas tiek uzskatīts par dzimtas Kurzemes atzara ciltstēvu. 1634. gadā Rutgeru fon Ašebergu (Rutger von Ascheberg) uzņēma Kurzemes bruņniecības matrikulā ar nr. 84., zināms, ka 1649. gadā viņš piedalījās hercoga Jēkaba deputācijā pie Polijas-Lietuvas valdnieka Jana II Kazimira. Vecabguldes (Alt-Abgulden) atzara pārstāvis Rutgers fon Ašebergs (1621—1693) Trīsdesmitgadu kara beigu posmā iestājās Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava dienestā. Vēlāk pēc uzvarām dāņu-zviedru karā (1675–1679) laikā viņu 1678. gadā paaugstināja par feldmaršalu un 1687. gadā piešķīra grāfa titulu.

1791. gadā Reņģes muižas (Ringen) īpašnieks Rutgers Gotlībs Vilhelms fon Ašebergs apprecējās ar Ketleru dzimtai piederīgo Eleonoru Ketleri un nomainīja uzvārdu uz fon Ašebergs-Ketlers.

Dzimtas Kurzemes atzaram piederīgajiem Krievijas impērijas valdības Senāts ar 1853. un 1862. gada rīkojumiem piešķīra mantojamu baronu titulu.

Ārējās saites

Ašebergi no vesture.eu
Бароны фон Ашеберг no baronss.ru (krieviski)