Filipīnās reģioni (angļu: region, filipīniešu: rehiyon) ir administratīvais iedalījums, kas galvenokārt kalpo valsts pārvaldes pakalpojumu koordinētai plānošanai un organizēšanai vairākās vietējās valdības vienībās — provincēs un neatkarīgajās pilsētās. Lielākā daļa valsts pārvaldes iestāžu sniedz pakalpojumus, izmantojot savas reģionālās filiāles, nevis tiešus provinču vai pilsētu birojus. Reģionālie biroji parasti, bet ne obligāti, atrodas pilsētā, kas norādīta kā reģiona centrs.

Filipīnu reģionu un provinču līmeņa administratīvais iedalījums

2023. gadā Filipīnas ir sadalītas 17 reģionos.[1] 16 no tiem ir tikai administratīvi grupējumi, kuri ar Filipīnu prezidenta rīkojumu ir nodrošināti ar reģionālās attīstības padomi; Galvaspilsētas reģiona (Manilas metropoles) gadījumā papildu lielpilsētas iestāde darbojas kā koordinators un politikas veidotājs. Tikai vienam, Bansamoro autonomajam reģionam musulmaņu apdzīvotajā Mindanao, ir vēlēta valdība un parlaments, kam Filipīnu Kongress ir deleģējis noteiktas pilnvaras un pienākumus.

Reģioni pirmo reizi radās 1972. gada 24. septembrī, kad saskaņā ar prezidenta Ferdinanda Markosa integrēto reorganizācijas plānu Filipīnu provinces tika sakārtotas vienpadsmit reģionos saskaņā ar prezidenta dekrētu Nr. 1. Kopš tā laika ir izveidoti citi reģioni un dažas provinces ir pārvietotas no viena reģiona uz citu.

Reģionu tipi

labot šo sadaļu

Administratīvie reģioni

labot šo sadaļu

Administratīvie reģioni ir ģeogrāfiski blakus esošu provinces līmeņa pašpārvaldes vienību apvienojumi, kurus izveido, likvidē vai izmaina ar Filipīnu prezidenta rīkojumu, pamatojoties uz nepieciešamību saskaņotāk veidot ekonomiskās attīstības politiku un koordinēt valsts valdības pakalpojumu sniegšanu lielākā teritorijā ārpus provinces līmeņa. Līdz šim nav rīkoti plebisciti, lai demokrātiski apstiprinātu regulāru administratīvo reģionu izveidošanu, atcelšanu vai robežu grozīšanu, jo konstitūcija to neparedz.

Administratīvais reģions nav vietējās pašpārvaldes vienība (LGU), bet gan pašvaldību grupa, kurai prezidents ir nodrošinājis neievēlētu politikas veidošanas un koordinācijas struktūru, ko sauc par Reģionālās attīstības padomi. Manilas metropole, formāli Galvaspilsētas reģions, ar likumu ir atzīta par «īpašu attīstības un administratīvo reģionu», un tādējādi tai piešķirts lielpilsētas statuss; Manilas metropoles padome attīstības reģiona ietvaros kalpo kā reģiona attīstības padome.

Autonomie reģioni

labot šo sadaļu

1987. gada Filipīnu konstitūcija ļauj izveidot autonomus reģionus Lusonas Centrālajā Kordiljerā, ko apdzīvo igorotu kalniešu tautas, un Mindanao apgabalos, kuros dzīvo vairākums musulmaņu. Tomēr vēlētāji 1989., 2001. un 2019. gadā notikušajos plebiscītos ir apstiprinājuši tikai Bansamoro autonomo reģionu Mindanao musulmaņu daļā un tā priekšgājēju Mindanao musulmaņu autonomo reģionu. Vēlētāji Kordiljerās noraidīja autonomiju 1990. un 1998. gadā; tādējādi Kordiljeras administratīvais reģions joprojām ir regulārs administratīvais reģions bez deleģētām pilnvarām vai pienākumiem.

Pašlaik vienīgais autonomais reģions, Bansamoro autonomais reģions musulmaņu Mindanao, ietver vietējās valdības vienības, kuras ar plebiscītu ir piekritušas būt Bansamoro reģionālās valdības pakļautībā. Autonomais reģions, kuram ir valdība, pats par sevi nav vietējās pašpārvaldes vienība, jo atšķirībā no provincēm, pilsētām, municipalitātēm un barangajām autonomās reģionālās valdības organizācija un struktūra nav noteikta 1991. gada Vietējo pašvaldību kodeksā. Autonomais reģions drīzāk ir pašpārvaldes vienību grupa, kurai Kongress ar statūtiem ir nodrošinājis ļoti specifisku reģionālās pārvaldības struktūru, kā arī noteiktas pilnvaras un pienākumus.

Izvietojums Reģions
(reģiona
apzīmējums)
PSGC[2] Salu
grupa
Reģiona
centrs
Provinces un
neatkarīgās
pilsētas
Platība[a]
km²
Iedzīvotāji
(2020)[6]
Iedzīvotāju
blīvums
  Galvaspilsētas
reģions

(NCR)
13 Lusona Manila &0000000000000619570000619,57 &000000001348446200000013 484 462 21 764/km2
  Kordiljera
(CAR)
14 Lusona Bagio &000000000001942202999919 422,03 &00000000017911210000001 791 121 92/km2
  Ilokosa
(Reģions I)
01 Luzon Sanfernando &000000000001301260000013 012,60 &00000000052922970000005 292 297 407/km2
  Kagajanas Ieleja
(Reģions II)
02 Lusona Tugegarao &000000000002822883000028 228,83 &00000000036797480000003 679 748 130/km2
  Centrālā Lusona
(Reģions III)
03 Lusona Sanfernando &000000000002201463000022 014,63 &000000001238781100000012 387 811 563/km2
  Kalabarsona
(Reģions IV-A)
04 Lusona Kalamba &000000000001687331000016 873,31 &000000001613977000000016 139 770 957/km2
  Dienvidrietumu Tagaloga
(Mimaropa)[d]
17 Lusona Kalapana &000000000002962090000029 620,90 &00000000032122870000003 212 287 108/km2
  Bikola
(Reģions V)
05 Lusona Legaspi &000000000001815581999918 155,82 &00000000060672900000006 067 290 334/km2
  Rietumu Visajas
(Reģions VI)
06 Visajas Iloilo &000000000002079418000020 794,18 &00000000079355310000007 935 531 382/km2
  Centrālās Visajas
(Reģions VII)
07 Visajas Sebu &000000000001548769000015 487,69 &00000000080462850000008 046 285 520/km2 (1 346/sq mi)
  Austrumu Visajas
(Reģions VIII)
08 Visajas Taklobana &000000000002325109999923 251,10 &00000000045315120000004 531 512 195/km2
  Zamboangas Pussala
(Reģions IX)
09 Mindanao Pagadiana &000000000001705672999917 056,73 &00000000038625880000003 862 588 226/km2
  Ziemeļu Mindanao
(Reģions X)
10 Mindanao Kagajana de Oro &000000000002049602000020 496,02 &00000000050077980000005 007 798 244/km2 (633/sq mi)
  Davao
(Reģions XI)
11 Mindanao Davao &000000000002035741999920 357,42 &00000000052238020000005 223 802 257/km2
  Soksksarhena
(Reģions XII)
12 Mindanao Koronadala &000000000002251329999922 513,30 &00000000043517730000004 351 773 193/km2
  Karaga
(Reģions XIII)
16 Mindanao Butuana &000000000002147834999921 478,35 &00000000027953400000002 795 340 130/km2
  Bansamoro
(BARMM)
19[7] Mindanao Kotabato &000000000001253579000012 535,79 &00000000049385390000004 938 539 394/km2
Piezīmes
  1. Platības dati ir katra reģiona provinču un neatkarīgo pilsētu platību summa, kas iegūta no Nacionālās statistikas koordinācijas padomes (Philippine Statistics Authority) oficiālās tīmekļa vietnes. BARMM platība ir iegūta no Bansamoro attīstības plāna integrētā ziņojuma.[3][4][5]
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 2,13 2,14 2,15 2,16 Augsti urbanizēta pilsēta, neatkarīga no provincēm.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Neatkarīga iekļautā pilsēta, nav pakļauta nevienas provinces administrācijai.
  4. Līdz 2016. gadam apzīmēts kā Reģions IV-B.
  5. Iekļautā pilsēta — daļa no Basilanas provinces, bet reģiona līmeņa pakalpojumus nodrošina Reģiona IX ofisi.
  6. No Kotabato provinces, kas ir daļa no Soksksarhenas reģiona, 63 barangajas iekļautas Bansamoro autonomajā reģionā.
  1. «Number of provinces, cities, municipalities and barangays, by region, as of 30 March 2020». Philippine Statistics Authority. Skatīts: 2020. gada 28. maijs.
  2. «Provincial Summary Number of Provinces, Cities, Municipalities and Barangays, by Region». Philippine Statistics Authority. 2020. gada 31. marts. Skatīts: 2020. gada 19. maijs.
  3. «PSGC Interactive; List of Provinces». Philippine Statistics Authority. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. septembrī. Skatīts: 2016. gada 3. aprīlis.
  4. «PSGC Interactive; List of Cities». Philippine Statistics Authority. Skatīts: 2016. gada 7. aprīlis.
  5. Bansamoro provincēm: «Bangsamoro Development Plan Integrative Report, Chapter 10». Bangsamoro Development Agency. 2015. Skatīts: 2016. gada 31. maijs.
  6. «Household Population, Number of Households, and Average Household Size of the Philippines (2020 Census of Population and Housing)». Philippine Statistics Authority. 2022. gada 24. maijs. Skatīts: 2022. gada 24. maijs.
  7. «Philippine Standard Geographic Code (PSGC) | Philippine Statistics Authority». psa.gov.ph. Skatīts: 2022-06-28.

Ārējās saites

labot šo sadaļu