Dienvidmagindanao

Dienvidmagindanao (filipīniešu: Lalawigan ng Maguindanao del Sur, angļu: Province of Maguindanao del Sur, magindanaju: Dairat nu Salatan Magindanaw) ir viena no Filipīnu provincēm valsts dienviddaļā, Bangsamoro autonomajā reģionā. Administratīvi dalās 24 municipalitātēs un sīkāk 287 barangajās. Provinces galvaspilsēta un lielākā apdzīvotā vieta ir Buluana. Lielākā daļa provinces iedzīvotāju ir magindanaji, pēc konfesionālās piederības vairākums ir musulmaņi.

Dienvidmagindanao
Maguindanao del Sur
—  province  —
Provinces kapitolija ēka Provinces kapitolija ēka
Emblēma
Koordinātas: 6°55′N 124°34′E
Valsts	Filipīnas
Reģions	Bangsamoro
Dibināta	2023
Galvaspilsēta	Buluana
Iedalījums	24 24 municipalitātes
Platība
- Kopā	4 937,48 km²
Iedzīvotāji (2020)
- Kopā	741 221
- Blīvums	150,1/km²
- Etniskais sastāvs	magindanaji
Laika josla	PST (UTC+8)
ISO 3166-2	PH-MGS
Dienvidmagindanao Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Province izvietojusies Mindanao salas vidusdaļā. Ziemeļrietumos robežojas ar Ziemeļmagindanao, ziemeļaustrumos — ar Kotabato, bet dienvidos — ar Sultankudaratu. Reljefā dominē Mindanao upes lejteces zemiene, ievērojamu daļu teritorijas ziemeļaustrumos aizņem Liguasanas purvs. Dienvidaustrumos un dienvidrietumos — kalni. Valda subtropu klimats.

Vēsture

16. gadsimta pirmajā pusē Muhammads Kabungsuvans no Džohoras ieviesa Mindanao islāmu un nodibināja Magindanao sultanātu. Pašas salas nosaukums, domājams, cēlies no sultanāta nosaukuma. Sultanāta galvaspilsēta bija Kutavatu (Kuta Watu) un tā ietekme izplatījās visā Moro līča piekrastē, kā arī Mindanao dienvidu krastā. Spāņu koloniālā vara vairākkārt mēģināja sultanātu pakļaut, bet tikai 19. gadsimta vidū tiem izdevās ierīkot garnizonu pie sultāna galvaspilsētas. 1903. gadā amerikāņu administrācija lielā daļā bijušā sultanāta teritorijas izveidoja Moro provinci. 1914. gadā province tika sadalīta un teritorija ap bijušo galvaspilsētu iekļāvās Kotabato provincē. 1973. gadā no Kotabato provinces tika atdalīta patstāvīga Magindanao province. 1989. gadā province, izņemot Kotabato pilsētu, iekļāvās jaundibinātajā Mindanao musulmaņu autonomajā reģionā. 2006. gadā ar autonomā reģiona administrācijas lēmumu Magindanao rietumdaļā tika izveidota Šarifkabunsuanas province mūsdienu Ziemeļmagindanao robežās, bet jau 2008. gadā pēc tiesas lēmuma tā tika likvidēta. 2022. gadā atkārtoti tika sarīkots plebiscīts par patstāvīgu provinču izveidošanu, kā rezultātā 2023. gadā tika sadalīta Magindanao province patstāvīgās Ziemeļmagindanao un Dienvidmagindanao provincēs.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidmagindanao.