Kalinga (filipīniešu: Lalawigan ng Kalinga, angļu: Kalinga) ir viena no Filipīnu provincēm valsts ziemeļdaļā, Kordiljeras administratīvajā reģionā. Administratīvi dalās 1 pilsētā un 7 municipalitātēs un sīkāk 153 barangajās. Provinces centrs un lielākā pilsēta ir Tabuka. Provincē daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs, lielākoties kalniešu igorotu tautas kalingi (64 %), kankanaji (3 %), bontoki (2 %), kā arī ieceļojušie iloki (24 %).

Kalinga
Kalinga
—  province  —
Provinces ainava pie Lubuaganas
Provinces ainava pie Lubuaganas
Provinces ainava pie Lubuaganas
Flag of Kalinga
Karogs
Official seal of Kalinga
Emblēma
Koordinātas: 17°45′N 121°15′E / 17.750°N 121.250°E / 17.750; 121.250Koordinātas: 17°45′N 121°15′E / 17.750°N 121.250°E / 17.750; 121.250
Valsts Karogs: Filipīnas Filipīnas
Reģions Kordiljera
Dibināta 1995
Centrs Tabuka
Iedalījums
Platība 
 - Kopā 3 231,25 km²
Iedzīvotāji (2020)
 - Kopā 229 570
 - Blīvums 71/km²
 - Etniskais sastāvs kalingi, iloki
Laika josla PST (UTC+8)
ISO 3166-2 PH-KAL
Mājaslapa: www.kalinga.gov.ph
Kalinga Vikikrātuvē

Province izvietojusies Lusonas salas ziemeļdaļā Centrālās Kordiljeras kalnienes austrumdaļā. Ziemeļos robežojas ar Apajao, ziemeļaustrumos — ar Kagajanu, austrumos — ar Isabelu, dienvidos — ar Kalnu provinci, bet rietumos — ar Abru. Reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Alčans (2617 m vjl). Valda subtropu kalnu klimats.

Kalinga dibināta 1907. gadā kā subprovince Lepanto-Bontokas provincē, nodalot teritorijas no Kagajanas un Isabelas provincēm. 1908. gadā iekļauta Kalnu provincē kā patstāvīga subprovince. 1966. gadā, sadalot Kalnu provinci, izveidota Kalingas-Apajao province, kas sadalīta 1995. divās patstāvīgās provincēs.

Ārējās saites

labot šo sadaļu