Kalinga
Kalinga (filipīniešu: Lalawigan ng Kalinga, angļu: Kalinga) ir viena no Filipīnu provincēm valsts ziemeļdaļā, Kordiljeras administratīvajā reģionā. Administratīvi dalās 1 pilsētā un 7 municipalitātēs un sīkāk 153 barangajās. Provinces centrs un lielākā pilsēta ir Tabuka. Provincē daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs, lielākoties kalniešu igorotu tautas kalingi (64 %), kankanaji (3 %), bontoki (2 %), kā arī ieceļojušie iloki (24 %).
Kalinga | |||
Kalinga | |||
— province — | |||
Provinces ainava pie Lubuaganas | |||
|
|||
Koordinātas: 17°45′N 121°15′E / 17.750°N 121.250°EKoordinātas: 17°45′N 121°15′E / 17.750°N 121.250°E | |||
---|---|---|---|
Valsts | Filipīnas | ||
Reģions | Kordiljera | ||
Dibināta | 1995 | ||
Centrs | Tabuka | ||
Iedalījums | 8
|
||
Platība | |||
- Kopā | 3 231,25 km² | ||
Iedzīvotāji (2020) | |||
- Kopā | 229 570 | ||
- Blīvums | 71/km² | ||
- Etniskais sastāvs | kalingi, iloki | ||
Laika josla | PST (UTC+8) | ||
ISO 3166-2 | PH-KAL | ||
Mājaslapa: www | |||
Kalinga Vikikrātuvē |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuProvince izvietojusies Lusonas salas ziemeļdaļā Centrālās Kordiljeras kalnienes austrumdaļā. Ziemeļos robežojas ar Apajao, ziemeļaustrumos — ar Kagajanu, austrumos — ar Isabelu, dienvidos — ar Kalnu provinci, bet rietumos — ar Abru. Reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Alčans (2617 m vjl). Valda subtropu kalnu klimats.
Vēsture
labot šo sadaļuKalinga dibināta 1907. gadā kā subprovince Lepanto-Bontokas provincē, nodalot teritorijas no Kagajanas un Isabelas provincēm. 1908. gadā iekļauta Kalnu provincē kā patstāvīga subprovince. 1966. gadā, sadalot Kalnu provinci, izveidota Kalingas-Apajao province, kas sadalīta 1995. divās patstāvīgās provincēs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalinga.