Davao de Oro
Davao de Oro (filipīniešu: Lalawigan ng Davao de Oro, angļu: Province of Davao de Oro, sebuāņu: Lalawigan sa Davao de Oro) ir viena no Filipīnu provincēm valsts dienviddaļā, Davao reģionā. Administratīvi dalās 11 municipalitātēs un sīkāk 237 barangajās. Provinces galvaspilsēta ir Nabunturana.
Davao de Oro | |||
Davao de Oro | |||
— province — | |||
|
|||
Koordinātas: 7°36′N 125°57′E / 7.600°N 125.950°EKoordinātas: 7°36′N 125°57′E / 7.600°N 125.950°E | |||
---|---|---|---|
Valsts | Filipīnas | ||
Reģions | Davao | ||
Dibināta | 1998 | ||
Galvaspilsēta | Nabunturana | ||
Iedalījums | 11
|
||
Platība | |||
- Kopā | 4 560,09 km² | ||
Iedzīvotāji (2020) | |||
- Kopā | 767 547 | ||
- Blīvums | 168,3/km² | ||
- Etniskais sastāvs | sebuāņi | ||
Laika josla | PST (UTC+8) | ||
ISO 3166-2 | PH-COM | ||
Mājaslapa: www | |||
Davao de Oro Vikikrātuvē |
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuProvincē daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs — lielākā daļa ir ieceļojušie visaji (334 103; 43,6 %), sebuāņi (101 829; 13,3 %), boholi (62 494; 8,2 %), ilongi (38 694; 5,0 %), kā arī aborigēnie mansaki (62 133; 8,1 %), mandaji (59 150; 7,7 %), dibabavoni (25 953; 3,4 %).[1] Pēc konfesionālās piederības lielākā daļa ir kristieši (katoļi 74 %, protestanti 15 %), kā arī musulmaņi un animisti.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuProvince izvietojusies Mindanao salas ziemeļrietumos Davao līča ziemeļaustrumu krastā. Ziemeļos robežojas ar Dienvidagusanu, austrumos un dienvidos — ar Austrumdavao, bet rietumos — ar Ziemeļdavao. Provinces ziemeļrietumu daļā Agusanas augšteces zemiene, bet dienvidu un austrumu daļa kalnaina; augstākā virsotne ir Pandadagsaans (2670 m vjl). Valda subtropu klimats.
Vēsture
labot šo sadaļuLīdz 19. gadsimta vidum provinces teritorija piederēja Magindanao sultanātam. 1848. gadā Davao līča piekrasti pakļāva spāņi Hosē Ujangurena vadībā, kas šeit 1849. gadā nodibināja Nuevagipuskojas (Nueva Guipúzcoa) provinci, nosauktu par godu Gipuskojas provincei Spānijā, ar centru Nuevavergarā (mūsdienās Davao). 1858. gadā province tika likvidēta un reorganizēta par Davao militāri politisko komandansiju. Pēc Filipīnu nonākšanas amerikāņu kontrolē 1898. gadā provincē ieplūda ieceļotāji no Visajām un Japānas; sākās strauja saimniecības attīstība. 1903. gadā Davao tika iekļauta Moro provincē, kas aizņēma Mindanao salas dienvidus. 1914. gadā Moro province tika sadalīta un Davao kļuva par patstāvīgu provinci. 1967. gadā Davao provici sadalīja trijās, tajā skaitā Ziemeļdavao ar centru Tagumā (vēlāk pārdēvēta par Davao provinci). 1998. gadā provinci sadalīja divās, atsevišķi nodalot Kompostelas Ieleju (Compostela Valley, Kawalogang Kompostela) austrumos, bet rietumdaļai atgrieza Ziemeļdavao nosaukumu. 2019. gadā plebiscītā tika nolemts mainīt provinces nosaukumu uz tagadējo, kas tulkojumā no spāņu valodas nozīmē ‘Zelta Davao’.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Davao de Oro.