Legaspi (filipīniešu: Lungsod ng Legazpi, angļu: City of Legazpi, bikolu: Siyudad nin Legazpi) ir pilsēta Filipīnās, Bikolas reģionā, Albajas provinces centrs un lielākā pilsēta. Atrodas provinces austrumdaļā Albajas līča krastā pie Javas upes ietekas. 13 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas atrodas aktīvais Majona vulkāns. Lielākā daļa iedzīvotāju ir bikoli. Nozīmīgs saimnieciskais, transporta, izglītības un kultūras centrs.
Sākotnēji pastāvējusi kā Savanganas (Sawangan) zvejnieku ciems tagadējās ostas teritorijā. Spāņi apvidu sāka pārvaldīt 1580. gados, 1587. gadā uzcēla pirmo dievnamu un sāka iedzīvotājus pievērst kristietībai. Savangana kļuva par patstāvīgu draudzi Misión de San Gregorio Magno de Sawangan. 1616. gadā tai piešķirts mazpilsētas (pueblo) statuss. Majona vulkāna 1814. gada februāra izvirdums ievērojami nopostīja Savanganu un apraka citas tuvējās apdzīvotās vietas. Lielākā daļa izdzīvojušo iedzīvotāju tika pārvietoti uz citām vietām. Daļa iedzīvotāju netālu dibināja jaunu pilsētiņu Tajtaju (Taytay). 1856. gada 17. jūlijā, apvienojot vairākus ciematus un mazpilsētas, ar gubernatora pavēli tika dibināta Pueblovjeho (Pueblo Viejo) mazpilsēta, kurai tā paša gada oktobrī tika piešķirts pirmā Filipīnu ģenerālgubernatora, basku izcelsmes konkistadora Migela Lopesa de Legaspi (Miguel López de Legazpi) vārds. 19. gadsimta beigās Legaspi osta kļuva par nozīmīgu Lusonas austrumkrasta ostu un 1892. gadā tai pirmoreiz piešķirts pilsētas statuss. Amerikāņu koloniālajā laikā pilsētas statuss tika atcelts un pilsēta tika sadalīta divās — Legaspi un Albaja, kas kļuva par provinces centru. 1922. gadā no Albajas tika nodalīta Daragas municipalitāte, kas mūsdienās ietilpst Legaspi aglomerācijā. 1948. gadā Legaspi un Daraga tika apvienotas, tai piešķirot pilsētas statusu, bet 1954. gadā pilsēta atkal tika sadalīta, statusu atceļot. Pilsētas statuss tika atjaunots 1959. gadā, apvienojot Legaspi un Albaju, bet 1972. gadā pilsēta tika nozīmēta par reģiona centru. Legaspi bija viena no pilsētām, ko 1981. gadā Filipīnu vizītes laikā apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II.