Falkenas klosteris
Falkenas klosteris (latīņu: Monasterium Falkena, vācu: Zisterzienserkloster zu Falkenau, igauņu: Valkena klooster) jeb Kerknas klosteris (igauņu: Kärkna klooster) bija ap 1233. gadu dibināts cisterciešu klosteris pie Ammes upes ietekas Emajegi, aptuveni 8 km uz ziemeļiem no Tērbatas pilskalna. Galvenā celtne bija 47 m gara baznīca, kurai dienvidu pusē atradās klosteris ar kapitula zāli.
| Falkenas klosteris | |
|---|---|
| Monasterium Falkena/Kärkna klooster | |
 Klostera drupas un zemes vaļņi mūsdienās | |
  Falkenas klosteris | |
| Vispārējā informācija | |
| Dibināts | pirms 1233. gada, 1240. gadā atjaunots |
| Pārtraukta darbība | 1558. gada augusts |
| Ģeogrāfiskā informācija | |
| Atrašanās vieta |
Kerkna, Tartu pagasts, Tartu apriņķis,  Igaunija |
| Koordinātas | 58°27′49″N 26°36′08″E / 58.46361°N 26.60222°EKoordinātas: 58°27′49″N 26°36′08″E / 58.46361°N 26.60222°E |
Vēsture
labot šo sadaļu
Indriķa hronikā minēts, ka bīskaps Alberts 1202. gadā pie Daugavas ietekas jūrā uzcēla Daugavgrīvas klosteri jeb Svēta Nikolaja kalna (Mons S. Nicolai) klosteri. 1211. gadā Lihulā nodibināja Igaunijas bīskapiju, pēc uzvaras Tērbatas kaujā 1224. gadā bīskapa krēslu pārcēla uz Tērbatu. Bīskapa Alberta brālis Hermanis fon Bukshēvdens 1233. gadā pie Emajegi upes augšpus Tērbatai dibināja klosteri, kurā ieradās mūki no Morimundas klostera filiāles - Pfortas abatijas tagadējā Saksijā-Anhaltē.
Aizsardzībai pret Novgorodas kņaziem pēc 1240. gadā ap klosteri uzbūvēja laukakmeņu mūrus un ar ūdeni pildītus aizsarggrāvjus. Pēc atteikšanās no Tērbatas bīskapa pienākumiem 1247. gadā, Hermanis dzīves pēdējo gadu pavadīja Falkenas klosterī. Lietuvas-Livonijas kara (1262-1282) sākumā notika jauns krievu karaspēka uzbrukums (1262) Tērbatas bīskapijai. 1305. gadā klosteri pakļāva Cisterciešu ordenim. Pēc reformācijas un pilnīgas sagraušanas Livonijas kara laikā 1558. gadā klosteri vairs neatjaunoja un tas pārvērtās drupās. Jamas Zapoļskas miera līgumā tas dēvēts par Mukovu (latīņu: Mukov), krieviski gan kā Фалькоффен, gan kā Муков.
Rusova hronikas vēstījums
labot šo sadaļuRusova Livonijas hronika par Falkenavas klosteri:
"Tērbatas biskaps Hermanis cēla arī daudzas baznīcas un klosterus, starp citiem arī Falkenavas klosteri. Viņa mūžs bija gaŗš. Kad viņš savā 77. mūža gadā bija atgriezies no Romas ceļojuma un tapis akls, viņš kā mūks iestājās Falkenavas klosterī, kur arī beidza savu dzīvi. Vēl dzīvs būdams viņš atdeva biskapiju kādam Aleksandrim, kuŗu viņš bija uzaicinājis no Vācijas."
Zināmie abati
labot šo sadaļu- Gotfrīds (Godefridus, 1254)
- Vinands (Winandus, 1277–1288)
- Daniels (1295–1298)
- Johans (Johannes, ap 1304)
- Ditmārs (Dithmarus, 1305)
- Hermanis (Hermannus, 1327–1336)
- Everhards (Everhardus, 1346)
- Johans (Johannes, 1354)
- Alberts (Albertus, 1388–1397)
- Bertolds (Bertoldus, 1411–1433)
- Gotfrīds (Gotfrid Mäke, 1462–1466)
- Johans (Johannes, 1484)
- Lamberts (Lambert, 1504–1525)
- Kristaps (Christophorus Hogensteen, 1528–1535)
- Gerards (Gerardus, 1538–1540)
- Hermanis (Hermann Wesel, 1544–1558), no 1554. gada Tērbatas bīskaps
Atsauces
labot šo sadaļuŠim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Falkenas klosteris" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Falkenas klosteris.
