Fārābī

Abū Nasrs Muhamads ibn Muhamads el Fārābī (persiešu: ابو نصر محمد بن محمد فارابي, Abū Naṣr Muḥammad ibn Muḥammad al Fārābī), rietumu pasaulē zināms arī kā Alfarabijs (dzimis ap 872. gadu, miris laika posmā no 950. gada 14. decembra līdz 951. gada 12. janvārim), bija 10. gadsimta filozofs, kurš rakstījis darbus politiskajā filozofijā, metafizikā, ētikā un loģikā. Viņš bija arī zinātnieks, kosmologs, matemātiķis un mūzikas teorētiķis.

Fārābī الفارابي (Al-Fārābī) Personīgā informācija Dzimis ap 872. gadu Fārāba (tagad Otrara, Kazahstāna) vai Farjābas province (tagad Afganistāna) Miris laika posmā no 950. gada 14. decembra līdz 951. gada 12. janvārim Damaska (tagad Sīrija)

Vispārīgā informācija Galvenās intereses politiskā filozofija, metafizika, ētika, loģika Nozīmīgi darbi “Lielais traktāts par mūziku”, “Traktāts par tikumības pilsētas iedzīvotājiem”

Fārābī ir dzimis Fārābā (mūsdienās Otrara) vai Farjābas provincē, dzīvojis Bagdādē, Halebā un Damaskā. Fārābi ir ticis dēvēts par “Otro skolotāju”, jo savos darbos izteicis domas par Aritoteļa, Platona darbiem (“pirmajiem skolotājiem”). Viņa uzskati ir ietekmējuši turpmāko filozofijas attīstību Tuvajos Austrumos, kā arī Eiropā.