Pāvests Eugenijs III (latīņu: Eugenius III; dzimšanas gads nezināms, miris 1153. gada 8. jūlijā), dzimis kā Bernardo dei Paganelli di Montemanjo (itāļu: Bernardo dei Paganelli di Montemagno) bija Romas pāvests no 1145. līdz 1153. gadam.

Eugenijs III
Beatus Eugenius III
(Bernardo dei Paganelli di Montemagno)
Romas pāvests
Amatā
1145. gada 15. februāris — 1153. gada 8. jūlijs
Priekštecis Lūcijs II
Pēctecis Anastasijs IV

Dzimšanas dati ???
Piza, Pizas republika
(tagad Karogs: Itālija Itālija)
Miršanas dati 1153. gada 8. jūlijs
Tivoli, Pāvesta valsts
(tagad Karogs: Itālija Itālija)
Tautība itālis

Dzimis Pizā. Ievēlēšanas brīdī bija cisterciešu klostera abats Romas pievārtē. Tika ievēlēts par pāvestu daļēji tādēļ, ka neviens cits negribēja uzņemties šo bīstamo un sarežģīto amatu, daļēji kā Bernāra no Klervo sabiedrotais. Kaut arī pats Bernārs neatbalstīja Eugenija kandidatūru, tomēr vēlāk Bernārs caur Eugeniju III spēcīgi ietekmēja baznīcas politiku.

Gandrīz visu pontifikāta laiku Eugenijs III neuzturējās Romā. Tūlīt pēc ievēlēšanas par pāvestu, Romas pilsēta Arnolda no Brešas ietekmē nodibināja komūnu un neatzina pāvesta virsvaru, kuram nācās uzturēties Viterbo, pēc tam Sjēnā, bet vēlāk viņš devās uz Franciju un Svēto Romas impēriju.

Pēc tam, kad musulmaņi 1145. gadā ieņēma Edesu, viņš izdeva bullu, kurā Francijas karali Luiju VII aicināja doties Krusta karā.

1147. gada aprīlī viņš izdeva līdzīga satura bullu Divini dispensatione, aicinot sakšu bruņiniekus piedalīties krusta karā pret vendiem. Atbalstīja Hildegardes no Bingenas darbību.

1149. gadā atgriezās Itālijā. Miris 1153. gadā, apglabāts Romā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu